Aptuvenā patiesība

March 10th, 2007

11:04 pm

Paralēlā fragmentācija.
Pie pagrieziena Patriks izkāpa no automašīnas un apskatīja ārējos bojājumus. Iekšējais bojājums bija viņš pats
Šodien ir kārtējā sveši skandalozā diena, kurā tu nebūsi klāt.
Spilves vecajā lidlaukā uz sūnu caurvītā asfalta rallijisti sapulcējās uz savu nāvi.
Mātes instinkts lika bada dzītajai vilcenei aprīt sešus vilcēnus, atstājot vienu.
Sapņu pārdevēji sabēra savus sapņus ķešā un devā uz citiem apgabaliem, kur, uzslējuši dzeltenus saulsargus, atkal izlika visus sapņus letē un gaidīja. Gaidīja kādu uzdrīkstamies pārkāpt pāri sev.
No naudas netīrā šofera roka, dodot viņam naudu, mirklī izlikās negausīga, lai gan skaidri zināju, ka tas tikai šķitums. Viņš bija varbūt pat vel tālāk no šīs naudas kā mēs citi pārējie. Tāpat kā ceļojumu tirgotāji no saviem ceļojumiem un baņķieri no saviem veiktajiem pārskaitījumiem.
Tavas Prombūtnes līkne. Bez pēdām. Tikai manā galvā. Cik grūti ir definēt to, kam nav pierādījuma, bet ko sajūt sirds.
Ir cilvēki, kuriem ir lemts redzēt kā aiziet viņu autobusi. Bet ir tādi, kuriem lemts redzēt kā aiziet viņu tuvie.
Draudzene uzlēja man karstu Ziemassvētku tēju un mēs apsēdāmies virtuvē uz soliņa.
Kāpēc tik skumeklīgi tavi vērojumi?
Lai cilvēki justos labāk.
Kā?
Tāpēc, ka daudziem no mums tomēr klājas labāk un tā mēs aizmirstam savas iedomātās problēmas.
Powered by Sviesta Ciba