Aptuvenā patiesība
February 19th, 2007
04:58 pm
Tavā smaidā rodu savu elpu
Laikmets nes mūs vienā upē,
Bet tad izmētā pa pietekām
Lai varbūt kādreiz atkal satiktos
Un neatpazītos.
10:09 pm
Jukušas mātes dēsta savus bērnus kā sīpolus
Zem segām vakaros,
un
Lai redzētu kā tie aizmieg
Tās ilgi un klusi noraugās
Dziļā klusumā
Klusā dziļumā
Dzimst miers un bērni aizmieg kā zvirbuļi uz augstsprieguma vadiem.