Aptuvenā patiesība

03:25 pm

Mājupceļu nozaudējušie nolemtie klīda pa krēslas alejām un skumju mežmalām. Tur bija tumsa,auksti,stingušie ūdeņiun skarbais kalnu vējš. Un ikkatrs svešinieks,kas tur iemaldījās,mirklī tapa par glābēju. Viņi tam pieķērās kā dadži vilnas šallei un beigās mājās netika vairs neviens.

• Pieskaries

09:36 pm

Pastāsti man kas notiek, ja satopas melnais ar balto! Es stipri apšaubu, ka tas ir veids, kā rodas pelēkais.
Vai kādreiz būs kāds tāds, kurš liks tev apjēgt?
es šaubos.
Bet-
pasaules smaili aizskar vien retais. nevaimanā,draugs.
Ikreiz, kad es tevi satiku zilgano mētru laukā, tu biji notupies un plūci mazas laimes šķipsniņas no likteņa lielās plaukstas. Tu biji tik jauks un reizē amizants, bet tu biji viss,kas man bija. Tavi vērojumi bija arī mani, lai arī cik tie būtu aplami.
Taču kaut kas man lika nogulties uz asflata par pudeli. Un- ikkatra pudele, kas guļ zemē, ir spārdāma pudele. un šeit nevajag apvainoties.
Sniegotajā nākamajā ziemā es pazudīšu bez vēsts tevi meklējot un neatrodot.

• Pieskaries