Miss Doherty

Tas viss pasākums tiešām ir aprakstām šajā vienā emocijiņā - ^___^

Tas viss bija tik, tik super! Cilvēki, daba, notikumi, pasākumi, ēdieni, dzērieni, utt.. Gribu atpakaļ! ^__^ Nē.. nākošgad uz Ženēvu. Jā, to es gribu! Braukšu. Noteikti jābrauc.

Tātad - kas tas bija, kur biju es? - http://www.taize.fr/lv_rubrique64.html
Respektīvi - Eiropas kristīgo jauniešu tikšanās Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā. Teorētiski. Praktiski - daudz, daudz jaunu seju satikšana, jaunu draugu iegūšana, alkohola lietošana, pilsētas apskatīšana, diskusiju grupas apmeklēšana (kur beidzot var parunāt ar cilvēkiem, kas neiegriež sejā izteiksmi -10 tiklīdz piemin vārdu "Dievs", "garīgums", "labdarība", "sapratne" etc), došanās uz lūgšanām (kuras notiek dziedot dziesmas - satriecoša sajūta, kad daudzi tūkstoši tā klusiņām dzied vai vēl labāk - klusiņām klusē), smiešanās, citu apskaušana (Horvātijā cilvēki ir ļoti draudzīgi un temperamentīgi), dažādu gardumu ēšana (jo viņi taisa daudz un garšīgi), runāšanās par sadzīvi un pozitīvas pieredzes iegūšana.

Tāds iekšējs pacēlums! Tā ir pieredze, ko citur reāli nevar iegūt. Tas izmaina cilvēku. Nezinu gan cik ilgi šī sajūta paliks pēc atgriešanās Latvijā, bet ir tā, ka liekas - iekšēji viss ir mainījies. Sakārtojies. Tāds miers. Un daudzas lietas tiek pārvērtētas, mainās vērtības. Ja pirms tam es uztraucos par lietām, kas notiek skolā vai manā personīgajā dzīvē varbūt ne ideāli, tad tagad tas liekas tāds sīkums, par ko pat runāt nav vērts. Gribas dalīties priekā, dot citiem daļiņu no gaišuma, ko es saņēmu tur!

Principā par šo braucienu varētu rakstīt un rakstīt - sākot ar to, kā mēs izklaidējāmies autobusā turp un atpakaļ ceļā, ko redzējām, kur bijām, ko darījām, kas notika Zagrebā, kā tur viss ir, beidzot ar iekšējiem pārdzīvojumiem (šī vārda labākajā nozīmē) un izjūtām, kas aizņemtu daudz vietas.
Bet es saprotu, ka otrā daļa interesē tikai mani, un pirmā - katram ir savs ļoti interesantais ceļojuma stāsts, tā ka - neuzbāzīšos :)

Priecājieties!

PS - pilnīgi dumji sanāca ar dažiem suvenīriņiem, ko apsolīju/gribēju atvest. Sārai apsolīju un pavisam aizmirsu par tādu Sāru. Jānim un Alvīnei - mēs 2 dienas meklējām tabakas veikalu - tur tādu vienk nav. Un Horvātu Marlboro neatšķiras no latviešu Marlboro tik ļoti, lai vestu kā dāvaniņu. Un šņaucamā tabaka - mūs aizsūtīja meklēt aptiekā, kur man piedāvāja nopirkt pipeti. -__- Un Kristapam - es gribēju nopirkt kāda fotogrāfa albumu vai pamācību grāmatu, bet kkas tāds bija stulbi lielās naudiņās! Pārējiem gan kko nopirku. Lai gan jāsaka kā ir - es neaizrāvos ar tādu lietu darīšanu kā suvenīru iegāde. Vienk to notikumu virpulī par to bija tik viegli aizmirst.. :)