.so back to school we go.
es esmu gluži vai nelaimīga skolas darbu un savas spējas strādāt briesmīgi sliktās matemātiskās attiecības dēļ.
mani, protams, iepriecina, ka man ir jau 8 desmitnieki pa šiem diviem mēnešiem, kas nozīmē - 4 reizes vairāk kā pa visu pagājušo gadu kopā, bet tas nespēj iedvesmot uz tādu mācīšanos, ka asinis tek pa acīm, jo man nekad nav paticis mācīties, turklāt mājas darbus es nemīlu pildīt.
bet, lūk, tagad ir pienākuši slikti laiki. patiešām slikti. apmēram kā piektā gadā. tikai citādāk.
nepietiek jau ar to, ka es šodien 4 reizes pārskaitīju divreiz pa simts sēkliņām, lai iestādītu kūkas kastē un noteiktu dīgtspēju saviem ZPD rudziem, man vēl ir jāraksta eseja par Latvijas līdzdalību NATO īstenotajās miera nodrošināšanas operācijās, iedomājoties, ka viņiem ir arī panākumi un ieguvumi! [šausmīgi briesmīgi ļoti nožēloju, ka piekritu šim papilddarbam]
un rīt ir divas ieskaites - ekonomikā, kura vienkārši ir drausmīgi garlaicīgs priekšmets, un informātikā, kuru man neļaus rakstīt, jo man nav mājas darbs nodots. un tas gadījās tāpēc, ka vienu nedēļu aizmirsu aiziet uz nodarbību un nelīdzēja ari stundu ilga buršanās pa Help lapām. es nekādīgi neizprotu seriālos dokumentus. un man riebies, ja man informātikā būs zemāk kā 10, bet man nebūs pat 5, es vienkārši zinu.
oh, es gribu ilgi īdēt vai vēl labāk - holidays in hospital!
UPD: es pabeidzu, manuprāt, sliktāko eseju, kāda man ir bijusi tā nelaime rakstīt, nonākusi pie secinājuma, ka Aizsardzības un Ārlietu ministrijas mājaslapas es atteikšos apmeklēt, pat ja man draudēs skaists spāņu zābaciņš, tomēr ir arī kāds pozitīvs ieguvums - man tagad piemīt maģiskas spējas! es varu citēts Dānijas un Latvijas Aizsardzības ministrus, VVF, Pabriku, Lejiņu un to sievieti, kuras vārdujau neatceros.
rītdiena būs pretīga. par mācībām runājot.
mani, protams, iepriecina, ka man ir jau 8 desmitnieki pa šiem diviem mēnešiem, kas nozīmē - 4 reizes vairāk kā pa visu pagājušo gadu kopā, bet tas nespēj iedvesmot uz tādu mācīšanos, ka asinis tek pa acīm, jo man nekad nav paticis mācīties, turklāt mājas darbus es nemīlu pildīt.
bet, lūk, tagad ir pienākuši slikti laiki. patiešām slikti. apmēram kā piektā gadā. tikai citādāk.
nepietiek jau ar to, ka es šodien 4 reizes pārskaitīju divreiz pa simts sēkliņām, lai iestādītu kūkas kastē un noteiktu dīgtspēju saviem ZPD rudziem, man vēl ir jāraksta eseja par Latvijas līdzdalību NATO īstenotajās miera nodrošināšanas operācijās, iedomājoties, ka viņiem ir arī panākumi un ieguvumi! [šausmīgi briesmīgi ļoti nožēloju, ka piekritu šim papilddarbam]
un rīt ir divas ieskaites - ekonomikā, kura vienkārši ir drausmīgi garlaicīgs priekšmets, un informātikā, kuru man neļaus rakstīt, jo man nav mājas darbs nodots. un tas gadījās tāpēc, ka vienu nedēļu aizmirsu aiziet uz nodarbību un nelīdzēja ari stundu ilga buršanās pa Help lapām. es nekādīgi neizprotu seriālos dokumentus. un man riebies, ja man informātikā būs zemāk kā 10, bet man nebūs pat 5, es vienkārši zinu.
oh, es gribu ilgi īdēt vai vēl labāk - holidays in hospital!
UPD: es pabeidzu, manuprāt, sliktāko eseju, kāda man ir bijusi tā nelaime rakstīt, nonākusi pie secinājuma, ka Aizsardzības un Ārlietu ministrijas mājaslapas es atteikšos apmeklēt, pat ja man draudēs skaists spāņu zābaciņš, tomēr ir arī kāds pozitīvs ieguvums - man tagad piemīt maģiskas spējas! es varu citēts Dānijas un Latvijas Aizsardzības ministrus, VVF, Pabriku, Lejiņu un to sievieti, kuras vārdujau neatceros.
rītdiena būs pretīga. par mācībām runājot.