Dzīves mācībstunda II - fabula.
Ir kāds stāsts par ļoti taisnīgu rabīnu, kuram bija ļauts apmeklēt gan šķīstītavu, gan paradīzi. Vispirms viņu aizveda uz šķīstītavu, kur viņš ieraudzīja cilvēkus vislielākajās mokās, kādas vien viņš bija redzējis vai domājis redzēt. Viņu šausmīgie kliedzieni pildīja telpu un plosīja dzirdi, bet, kad rabīns tuvojās, tad sev par pārsteigumu viņš redzēja, ka šie cilvēki sēdēja pie grezna un bagātīga svinību galda. Uz tā atradās sudraba un smalka porcelāna trauki, bet tajos izmeklētākie ēdieni. Rabīns nesaprata, kāpēc cilvēki tādā situācijā tik šausmīgi cieta, kamēr nepiegāja tuvāk un neieraudzīja, ka šo cilvēku elkoņi bija izgriezti otrādi un tas neļāva ēdienu no galda paņemt un ielikt mutē.
Pēc tam rabīnu aizveda uz paradīzi, kur – pirms vēl bija kaut ko ieraudzījis – sadzirdēja smieklus un sajuta prieka un svētku atmosfēru. Taču viņš bija pārsteigts, ieraudzījis analoģisku ainu, kur cilvēki sēdēja pie bagātīgi klāta galda ar tādiem pašiem traukiem un delikatesēm, kādus viņš bija redzējis šķīstītavā. Patiesībā viss bija identiski – ieskaitot izgrieztās rokas – izņemot vienu mazu detaļu: te katrs cilvēks pasniedza no galda ēdienu savam kaimiņam.
Šajās divās pārsteidzošajās ainās ielikta viena milzīga patiesība: patiešām, lielākā no visām. Atšķirība starp egoistisku un taisnīgu dzīvi, starp labu un ļaunu slēpjas tikai domāšanā sākumā par savu tuvāko un pēc tam par sevi, jo tādā rīcībā vienlaicīgi tiek apmierinātas mūsu vislielākās vajadzības.
/orģinālo autoru nezinu, izlasīju alternative.lv - autors gvinpiins/
Pēc tam rabīnu aizveda uz paradīzi, kur – pirms vēl bija kaut ko ieraudzījis – sadzirdēja smieklus un sajuta prieka un svētku atmosfēru. Taču viņš bija pārsteigts, ieraudzījis analoģisku ainu, kur cilvēki sēdēja pie bagātīgi klāta galda ar tādiem pašiem traukiem un delikatesēm, kādus viņš bija redzējis šķīstītavā. Patiesībā viss bija identiski – ieskaitot izgrieztās rokas – izņemot vienu mazu detaļu: te katrs cilvēks pasniedza no galda ēdienu savam kaimiņam.
Šajās divās pārsteidzošajās ainās ielikta viena milzīga patiesība: patiešām, lielākā no visām. Atšķirība starp egoistisku un taisnīgu dzīvi, starp labu un ļaunu slēpjas tikai domāšanā sākumā par savu tuvāko un pēc tam par sevi, jo tādā rīcībā vienlaicīgi tiek apmierinātas mūsu vislielākās vajadzības.
/orģinālo autoru nezinu, izlasīju alternative.lv - autors gvinpiins/