Miss Doherty

izdomāju visādas muļķības un nejēdzības, ko darīt, lai tikai nebūtu jāraksta tas stulbais, stulbais darbs. vakar ap četriem rītā izdomāju baigi  ģeniāli izdarīt - sarakstīju virsrakstus tukšām lapām, lai vismaz izskatās, ka iet uz priekšu. bet vispār - man vēl ir atlicis tikai visu noformatēt, uzrakstīt secinājumus, salikt atsauces, izmantoto literatūru sarakstīt, uzdrukāt anotāciju, pabeigt rezultātu analīzi... ou, fak, nav nekāds tikai. =/

pirms mirkļa kkādā random izlases CD [māsa - kaitinošo dziesmu izlase?] sāka skanēt, nu, nu, Kristap, guess what?? - lokālie, izbijušie varoņi BOHEME. Ditai bija bišķiņ taisnība, kad viņa apsmēja puikas.

Dūcis: viņi vēl ir... ?
KīKī: modē? nekad nav bijuši.
Dūcis: nē - viņi ir...?
KīKī: es jau teicu, ka nav.

*dungo - vari projām skriet, tev nemūžam neaiziet* whaa, Edija vokālās dotības. ^__^ [ :D ]

ok, back to work. beh