Mute jau nav domāta tikai ēšanai un runāšanai.

Man patīk izgaršot tavas lūpas, patīk sajust tavu mēli uz manām lūpām, patīk tās meklēšanās, patīk atrast to ar savu mēli.

Tavas lūpas uz kakla - vienmēr drusciņ bail, ka paliks zilums, lai gan tu nekad tādus neatstāj.

Tavas lūpas meklē manu krūti. Tu nolaizi tās galu ar mēli, nedaudz asu, slapju, tādu ļoti vienkāršu un gribošu mēli. Vienmēr esmu gribējusi tādus izteiktus, mazus, skaistus krūts galiņus. Manējie uzplaukst tikai komplektā ar tevi.

Manas lūpas uz tava locekļa, ap to, zem tā. Vislabāk man patīk pats galiņš - tāds samtaini maigs. Patīk laizīt to dzīsliņu.

Šobrīd manai mutei atvaļinājums - reizēm sūkāju īkšķi, reizēm mēģinu nolaizīt savu krūti (baigi grūti - vai nu kakls par īsu vai silikonu noskauduši), reizēm vienkārši smēķēju.