...emiNerwa_wanDee...

Ak, šie ilīziju pārpilnie mirkļi,
Tie ir kā caurskatāmi stikli...
Cilvēki kas tos rada
Tikai sawās problēmās ierokas

Šīs domas nogalina wisu,
Dzīwību,prieku,mīlestību...
Tik ar pesimismu
Tiek uzlūkota un veidota nākotne...

Wajag tā vai nē?
Es atbildēt nevaru...
Laikam jau pats arī esmu kādā
Kāda no tām...

Sawā wai swešā...
Pagaidām nezinu
Tā nu es pagriežos ...
Un aizeju....

...EmiNerwa_wanDee...
...

Acis daiļās,
Un savā burvībā pilnās,
Vēl jo projām ar sevi cīnās!
Par to, lai aizmirstu ko ir skatijušas,
Un lai spētu pamanīt to-
Ko no jauna ir atklājušas...

Es ticu,
Ka tikai TU
Esi tā-
Mana wienīgā,
Mana īstā...

...emiNerwa_wanDee...
...

Stiklam sašķīstot lauzkās,
Viss apstāja,visi sastingst,
Acis asaro...
Sirds sāp!
Kā lai dzīvo ar sašķeltu stiklu?
Negribas attapties no sapņa,
No sapņa kas bijis pirms tam-
Un pāri visam-
Mēs tomēr stiklus sitam...

Cits tīši,cits ne,
Bet bieži sanāk tā,
Ka ar sašķeltām domām ,sirdīm
Jādzīwo mūžam....
Stikls ir saplīsis,
Kā lai tagad dzīvo???

...emiNerwa_wanDee...
...

Ir brīži-
Kad ir neskaidras debesis...
Ir brīži-
Kad ir aptumšots prāts...
Un mirkļi-
Kad iestājas apjukums...
Un wairs nesaproti - kurš ir draugs,
Kurš melīgi nepaties ienaidnieks...
Kad nesaproti wairs - kas ir mīla un kas naids...
Brīži-
Kad saplūst "Debess" ar "Zemi"...
...
Dzīve ir kā tiko uzsnidzis sniegs ceļa malā...
Kurš tiko uzsniegot ir balts,
bet atliek tik kādam pabraukt garām,
Un tas sāk mainīt...
Mainīt sawu dailjo,piewilcīgo skaistumu...
...
Un es...
Un es esmu kā saule-
kas ir ietinusies baltā dūmakas segā-
jūtos apjucis...
niogrimis...
...emiNerwa_vanDee...
...

Maldos pa tumsu,
Kaut arī jūtu kurp jāiet!
Taču neiešu un viss-
Jo tu,kur ir gaisma,
Būs jūtama sāpe asa!

Labāk palieku TE...
Kur neredz ne mani,ne tos...
Kur pats esmu sew
Un kur man ir labi!
...
Kaut nu šie melnie laternu stabi,
Paliktu melni un kopā ar mani...!

...emiNerwa_wanDee...
...