Ikdienas pieturzīmes

Jaunākais

25.5.08 21:36

Pēdējā laikā liela daļa ierakstu paliek privāti. Ir lietas, par kurām nevaru/negribu/nespēju runāt skaļāk. Tikai pusčukstus. Sev.
"Dzelzs Vilks" dzied "..es skrāpēju tevi no sevis ārā". Es rakstu no sevis ārā. Paliek vieglāk. Arī tā vienkārši uzrakstot un pēc tam izdzēšot. Jo galvenais dabūt no sevis laukā visu, kas nospiež/apspiež un traucē elpot brīvi un viegli.

25.5.08 21:34

Mani uzjautrina tvnet un apollo komentāri par Eirovīziju. Cirks gatavais un pie tam par velti! :D

25.5.08 21:29

Ja veiksmīgi pārdzīvošu nākamo nedēļu, būs labi.

Plauktā iegūla "Pieci stāsti par piecām sievietēm, kas mīlēja mīlēties" un "" Dienvidslāvu žigolo". Tikai jāatrod tām laiks. Amandas Aizpurietes dzejoļus pieveicu sestdien mājupceļā no Valmieras. Beidzot tiku pēc prakses līguma un pasēdēju bibliotēkā pie GP. Par to, cik izdarīju, labāk paklusēt. ;)
Toties pikniks par godu vienas jaukas dāmas dzimšanas dienas svētkiem bija riktīgi jauks. Silta, silta saule un Gaujmala. Un cilvēki, kuri pavisam noteikti nākamo semestri ļoti pietrūks.

20.5.08 22:00

Tracina cilvēki, kuri bāžas visām pudelēm par korķi un cenšas ielīst jebkurā pakaļā, es atvainojos.
Un tas pārākuma skats uz pārējiem, sak, jūs pārējie tādi muļķi vien esat, bet ES! Riebjas.

20.5.08 09:13 - smiekli un asaras

Nav jau pat vairs jāskatās humora šovi, lai gūtu kārtējo C vitamīna/smieklu devu. Pietiek paskatīties, paklausīties, kas notiek tepat LV robežās. Kaut gan nē, patiesībā jau būtu jāraud. Ceļam cūkām pieminekļus, visu vietējo slēdzam un likvidējam.. un vakardienas lielā smieklu deva - eksāmenu uzdevumiem aicina piešķirt valsts noslēpuma statusu.
Nu tas jau ir vairāk kā smieklīgi. Cik stulbam, es atvainojos, jābūt, lai vispār domātu par šādu iespēju? Nu tie eksāmeni taču patiesībā nekas nav.
Kur tā mūsu valsts iet? Ai, un pēc tam nav jābrīnās, ka cilvēki brauc projām un atpakaļ pat nedomā atgriezties.

19.5.08 21:38

Laiku, laiku šobrīd vajag vairāk kā ēst. Ik minūtei šobrīd ir nozīme. Plāns visai nedēļai un no rītdienas esmu tikusi vēl pie kaudzes atbildīgāku uzdevumu. Iet karsti vārda tiešākajā nozīmē, pat ja ārā laiks atgādina rudeni. Datoru gan negribētos kādu laiku redzēt, bet citādi nesanāk.
Šodien sāku domāt, ka varbūt tomēr vajadzēja ņemt to domi, būtu haļava riktīgā, prakse ieskaitīta un miers mājās. Sauļotos pie Gaujas, vienā mierā rakstītu GP. Bet nē. Elīnai jau vienmēr vajag tā, lai vairāk darba. :D
Nē, nu ir ok. Vismaz pieredzīte krāsies.

Un, lai arī prātnieku jaunajā albumā kaut kas īsti līdz galam nav, tomēr tas dod enerģiju darboties.

18.5.08 16:57

Māja smaržo pēc vaniļas un kanēļa (biezpiena sacepums).
Pēc svētdienas. Pēc miera un ne-steigas.

18.5.08 16:48

Muzeju nakts patika ļoti. Lai arī daudz neko nepaguvām, tik un tā tas fīlings, tā atmosfēra. Jauki bezgala. Un silta, silta nakts. Svaigais gaiss pēc lietus. Nakts pikniks Vecrīgā, sēžot uz trepēm kādā tur ieliņā, skanot dzīvajai mūzikai. Muzeji, Nacionālais teātris.. taču mans favorīts - Doma baznīcas pagalms. Kāpēc? "Dzelzs Vilks", Olgas Žitluhinas dejotāji, daudz sveču. Sēdēt uz zemes, klausīties un sajust.

16.5.08 23:14

Ar katru dienu uzzinu, iemācos vairāk par savu izvēlēto nākotnes ceļu. Būs grūti. No stresa neizbēgt nekādi. Un tā nav mūža profesija. Bet šobrīd plusu noteikti ir vairāk nekā mīnusu. Nu dzīvosim, redzēsim, kā viss tajā dzīvē iegrozīsies.

Valodu kursu anketa aizpildīta un nosūtīta. Vēl tikai apstiprinājums un biļete. Plus pats līgums ar skolu. Vēl neticas, ka vēl mazliet, mazliet un laižos prom. Kad lidmašīnas biļete ieguls man rokā un koferi pamazām būs jākravā, tad tikai pa īstam aptveršu, uz ko esmu parakstījusies.
Satraukums maziņš jau tagad. Bet tāds patīkams.

15.5.08 22:32

Tādos brīžos tu saproti, ka svarīgākais esi sev pats. Tikai un vienīgi. Un tādos brīžos negribas nevienu laist sev klāt. Prom! Škic!
Sāp, ka esi vienaldzīgs un lieks. Vismaz tāda sajūta. Ja pat īsti nav intereses par to, kā veicas skolā, kādi uzdevumi, kādi vērtējumi. Tāda kā vienaldzība. Varbūt tā izpaužas attieksme kā pret pieaugušu cilvēku. Nezinu, varbūt. Bet varbūt man joprojām gribas palepoties ar labu atzīmi, sasniegumiem, labi padarītu darbu. Bet izskatās, ka nevienam tas vairs nerūp. Sāp.

15.5.08 20:38

Jociņi spociņi.
Šodien noņēmos ar ekseļa tabulām, prezentācijām, sarakstiem. Acis kubā. Rīt priekšā patraka diena. Jāvelkot elegants apģērbs.

Gar degunu aizgāja biļetes uz SWH ballīti. Tas gan neforši. Nieka pusstundas dēļ. :(
Un kaut kas ar veselībām īsti nav lāgā. Slikta dūša pat no biezpieniem, jogurtiem un greipfrūtiem. Traks te var palikt.

Un sestdien gribu uz Muzeju nakti. Piedāvājums izskatās visnotaļ labs.

Un "Madara"i ir burvīgs lūpu sviests.

Portugāle beidzot ielikusi valodu kursus. Tagad tik jāatrod īstā skola un jāsāk lūkot pēc lidmašīnas biļetēm.

15.5.08 09:54

Mīlestība ir tik neproblemātiska lieta kā satiksmes līdzeklis. Problemātiski ir tikai vadītāji, braucēji un ielas.

/F.Kafka/

Akmenim ar stiklu ir nelaimīga mīlestība.

/Juris Rubenis/


Mjā, nu kurš būtu domājis, ka rītu iesākšu ar viņu abu kopbildi? Nē, nu visnotaļ jauka diena rādās,jā.

14.5.08 22:03

Riktīgie papīru darbi šodien. Un visi ņemas, streso ap vadības forumu. Man arī, protams, tiek. Bet ir visnotaļ jautri. Čatoju ar arodbiedrības onku par sporta lietām, viens no PR cilvēkiem kabinetā spēlē futbolu.. Man patīk. :D

Tikai tā braukāšana uz Rīgu turp/atpakaļ nogurdina. Visādi citādi nesūdzos. Tikai pēdējā laikā šausmīgi auksti.

13.5.08 21:56

Tētis nosmējās, ka, ja virtuvē redzami greipfrūti, tad var zināt, ka es esmu mājās. :D
Bet ko darīt?! Ieradums jau. Pie tam labi garšo.

13.5.08 21:39

Var teikt, ka pēdējā skolas diena. Pēdējais eksāmens, pēdējās nodarbības un noslēguma prezentācija krievu valodā. Pēc tam vēl pasniedzēja izteica vēlēšanos ar mums visiem nofotogrāfēties. Tā jauki.
Un tagad tikai prakse un gada projekts. Plus vecie rēķini ar ViA mājas lapu, kurai tā arī nesanāk laika un, ja godīgi, tad arī gribēšanas. Par daudz tās rakstīšanas. Gribas atiet mazliet no tā, bet nu tuvākajā laikā nespīd.

Bet vispār man ir auksts. Nosalušas rokas un kājas, jo atkal jau neņēmu jaku.

10.5.08 23:30

Šodien izvācos arī no kojām. Tā mantu kravāšana, izvākšana no plauktiem, skapjiem. Tāda jokaina sajūta - ka atkal kaut kas ir beidzies. Īpaši, kad visas bildītes un lapiņas ņēmu nost no sienām. Jau tagad kaut kas trūkst. Un zinot, ka atpakaļ tik drīz vis neievākšos.. Bet zinu, ka pusgads paies ātri. Šis jau paskrēja tā, ka ne attapties. Ja tā padomā, jau otrais gads teju aiz muguras. Un tad vēl viens un vēl viens un, skat, diploms jau kabatā.

Mājās istaba tagad kā kara lauks. Mantu lērums. Kas tik gada laikā nav sakrājies! Savākusies kā tāda pele. Tagad tik visam jāatrod sava vietiņa.
Mājās. Tā savādi skan. Jo es laikam šeit vairs nejūtos īsti kā mājās. Jāiedzīvojas. Jāpierod no jauna.
Bet Valmiera. Miera pilsēta pavisam noteikti.

Un, prombraucot, viņam nevajadzēja mani apskaut. Iekšā notrīcēja.

10.5.08 20:41

Piedalīties Labestības dienā, kaut vai sīkajos palīgdarbiņos, bija tā jauki. Un šodienas skaistais, saulainais laiks vēl jo vairāk mudināja cilvēkus būt smaidīgiem un atsaucīgiem.
Arī es pirmo reizi noziedoju naudiņu. No vienas puses - kas gan tas ir, tie 5 lati. Te viņi ir, te viņu nav. Bet tad, kad tā nauda iegulst ziedojumu kastītē, tā iegūst neiedomājamu vērtību.
Siltums un gaišums.

10.5.08 00:05

Īstenībā arvien vairāk paliek bail no prombraukšanas. Tā riktīgi. Bet zinu, ka nožēlošu, ja šādu iespēju palaidīšu garām. Galu galā, kad tad, ja ne tagad, kamēr man nav vīrs un 2 bērni, suns un lauku māja.
Nevajag tik daudz domāt, bet vienkārši darīt. Zaķpastala!

9.5.08 23:31

Daudz darāmā šodien.
Bet nu vismaz prakses laiks mani atgriež normālā režīmā - gulēt eju pirms 24:00, jo citādi rīta agrumā netikt augšā.
Un rīt pa riktīgam izvācos no Valmiera. Tā teikt, ievācos atpakaļ mājās. Vai gribas? Nē.

8.5.08 22:36

Sakiet, ko gribat, man tomēr patīk Dona mūzika.
Powered by Sviesta Ciba