elsolu

Sat, 05 Feb 2022 21:43:22 GMT

Nu gan esam nodzīvojušies, kad, pirms dalīties ar patiesi skaistu mākslinieka tekstu, es vispirms pārbaudu, vai šim te māksliniekam nav kāda negatīva saistība ar #esarī

Zelta kāzas

Thu, 20 Jan 2022 12:43:18 GMT

Es te tā domāju. Ja nu es pēkšņi gribētu Zelta kāzu jubileju, tad nu šis ir pēdējais laiks apprecēties. Un tad tāpat, manas iespējas novilkt līdz teju 90 gadiem ir kādas? Diezkas jau nav. LOL

Neglītākie aizkari

Wed, 05 Jan 2022 19:01:50 GMT

Stāvu izbrīnā un nevaru saprast, ar ko man tā paveicies - gada piektā diena atnāk ar slapjdraņķi, nelielu kritumu degvielas cenās un neglītākajiem aizkariem pasaulē. Tā, it kā kāds būtu noskicējis no manām murgu domām un uzšuvis - tā te tie karājas. Ha. Ar neglītākajiem, tāpat kā ar pavisam glītiem ir līdzīgi - nevar atraut acis.

Fri, 17 Dec 2021 07:48:51 GMT

"17.decembrī no pulksten 10 līdz pulksten 10.20 uz trim minūtēm visā valstī tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude." (Delfi)
Ja trauksme neizraisa satraukumu, kas tad tā par trauksmi!

Sat, 04 Dec 2021 17:37:55 GMT

Kad es ielieku ausīs aizbāžņus, man paliek mierīgāk, tā it kā es būtu mazāk redzama

Šodienas atziņa

Sat, 04 Dec 2021 17:09:34 GMT

Salā raudāt nav diez ko veselīgi un ērti, īpaši tad, ja pareizi uzvilkta medicīniskā maska

Sun, 28 Nov 2021 19:43:47 GMT

Fun fact: man no vasaras joprojām ir saglabājies Teva zandeļu iedegums pēdu virsmai. Patīkami, kad ārā pilns ar sniegu. :)

Sun, 28 Nov 2021 09:57:36 GMT

Šonakt redzēju stulbu sapni (es to nekategorizētu kā murgu), un pieķēru sevi īgņojamies uz nomoda personu, kas sapnī mani pievīla.
Tev tā arī kādreiz ir?

Sun, 21 Nov 2021 15:53:43 GMT

Latvijas Nacionālais tetris

Sun, 21 Nov 2021 14:57:56 GMT

Kas nosaka to, cik bagāts tu esi?

Domāšanas traumas

Wed, 17 Nov 2021 19:05:51 GMT

Ļoti reti, kad prātoju, spriedelēju, inovēju vai vienkārši domāju, daru to mierīgi. Tas ir process, kurā iesaistās dažādi sadzīves priekšmeti, kas tiek mētāti, ņurcīti, apzīmēti, ripināti vai burzīti. Tieši tāpēc apgalvošu(!), ka domāšana nemaz nav tik nekaitīgs un drošs pasākums. Vakardien pat, lielus plānus kaļot, veicu vingrinājumus pirkstiem, saspiežot un atlaižot papīra klipsi, un nezin kā tas gadījās, bet iekniebu lūpā. Auāāāā..

Uzzināju, ka "lips have more than a million different nerve endings, making them one of the most sensitive parts of your body (and 100 times more sensitive than your fingertips)".

Lūk, domājiet mierīgi, cibiņbiedri (-enes)!

Mon, 15 Nov 2021 21:02:37 GMT

Kā lai izkāpj no tā vāveres riteņāāāāā

Hang in there

Mon, 15 Nov 2021 19:26:08 GMT

Foto: Egons Spuris

***

Sat, 13 Nov 2021 18:13:48 GMT

Dokumentālo filmu marazmatons

ja to dod par velti, tad es negribu

Fri, 12 Nov 2021 21:56:42 GMT

Pavisam neparastas sajūtas. Pirmo reizi komandantstundā man bija iemesls atrasties ārā, speciāli gāju lielāku apli uz mājām, lai mani apstādinātu un pajautātu, vai man ir iemesls un pašapliecinājums. Satiku sievieti ar sunīti, džeku treniņtērpā, redzēju pāris automašīnas, kāda kundze bija izkārusies pār atvērtu virtuves (pieļauju) logu un centās sasaukt savu kaķi/ suni/civilvīru (vārdā Haris). Gāju gan pa ļoti lielām apgaismotām ielām, gan pa mazām sānieliņām, uz vienas no tām pagāju pat garām policijas ēkai. Reizes piecas mainīju savu iespējamo atbildi, kuru sniegtu aizturēšanas brīdī.
Taču mani neapturēja. Vilšanās.

Ne-jēdzīgas uzvaras

Thu, 11 Nov 2021 19:55:50 GMT

Vai tev arī kādreiz ir šķitis, ka tavai uzvarai nav uzvaras garšas? Ka uzvarot, tu patiesībā esi zaudējis?

Un šodien, kā jau Lāčplēša dienā, man jādomā par uzvarām un kāpēc visi tā pēc tām tiecas. Un es šeit nedomāju tikai lielās kaujas, patiesībā, jebkuru mazu nieciņu spēli, derības.

Pati es diezgan bieži uzvaru dažādās spēlēs, loterijās, lielākoties pat nemaz negribot. Ja negribot, tad jau tā nav uzvara, vai ne? Tad tā ir laimēšana, veiksmēšana, ja?

Ar uzvaru parasti nāk līdzi uzmanība, starmešu gaisma, ū, atceros, kā man vienās draudzenes kāzās trāpīja līgavas pušķis, satrieca mani nesagatavotu, bet tas nebija nekas salīdzinājumā ar citu, zemo startu ieņēmušo, neprecēto sieviešu skatieniem. Nē, paldies! Ja es to pušķi būtu gribējusi, tad tā būtu uzvara, bet tā kā man vienalga, tad jau tā nav nekāda uzvara.

1. Uzvara ir tad, kad ieguldi savus resursus, ej uz mērķi un sasniedz to. 2. (Nejēdzīga) Pirra uzvara* ir tas pats, kas 1., tikai tu pa ceļam zaudē visu vai vēl vairāk. Pati uzvara ir, tikai - kur kaifs?

*Pirrs - senās Grieķijas valdnieks, kā jau nojaušat, izcīnīja uzvaru pār Romiešiem pārsimts gadus p.m.ē., bet zaudēja lielu daļu sava karaspēka. Pff. Labā ziņa: ieguva savu teicienu un ierakstu vikipēdijā, jeij.

suka

Wed, 10 Nov 2021 20:06:20 GMT

Dārgie draugi, jau otro dienu nevaru atrast savu matu suku, ko man darīt? omg

(1) Varētu gaidīt kamēr atgriezīsies, tā jau ir bijis, lai gan ne tik ilgi, bet viņa uzradās pilnīgi pārsteidzošā vietā. Bet, kā jau minēju, tas bija īsāks laiks.
(2) Otrs variants ir dramatiskāks: nopērku jaunu, labāku, un tiklīdz vecā uzrodas - kur ta viņa liksies - tā viņu nolieku labi redzamā vietā pie spoguļa un demonstratīvi neizmantoju nemaz, nekad vairs.

mi casa es no su casa

Wed, 10 Nov 2021 19:52:59 GMT

:)

Pēdējā laikā mani vienlaicīgi gan uzjautrina, gan nomierina "Million Dollar Listing Los Angeles" - šovs par vienkārši pārpasaulīgiem (dažādās nozīmēs) nekustamiem īpašumiem un to pircējiem/ pārdevējiem Losandželosā. Līdz šim aizrāvos ar stāstiem par mini un pārvietojamām mājām, kur šauri-mazā vietā (parasti 2x8m, pusotrs stāvs) efektīvi jāsavieto visa iedzīve- nepieciešama tāda smadzene, lai visu skaisti saplānotu. Kad viss saliekas perfekti savās vietās, tas ir tik kaifīgi.

Bet nu šis ir kaut kas pavisam cits. Pirmās sērijas skatījos ar nepārtraukti paceltām uzacīm (nez, cik tas labi priekš nākotnes grumbām), pēc tinyhouse šis vienkārši spridzina. Pamazām sāku saprast. Hehe. Jo milzīgāka māja, jo labāk. Šo milzīgo māju tad maksimāli jāpiebāž ar dārgiem materiāliem, un katrs stūris kliedz "es esmu tik lielisks (-a)). Ir formālā ēdamsistaba, vakariņu ēdamistaba; ir šova virtuve, vēl kaut kāda virtuve, āra virtuve un reizēm arī virtuve "kalpiem", svarīgi, ka ir vairāk nekā tikai trīs guļamistabas. Ir vismaz viena galvenā guļamistaba ar tādu skatu, ka visiem žoklis atkaras no tā, cik skaisti, parasti ir vēl viena guļamistaba, kurai ir izeja uz terasi un iespēja ienirt privātā baseinā, tad vēl vairākas viesu guļamistabas, kas atrodamas mājas otrā stūrī. "Ak šai mājai ir tikai 3 guļamistabas? bwee, šausmas!" Ir vajadzīgas īpašas istabas drēbēm, optimāli, ja vīriešiem un sievietēm atsevišķi, infinity baseins ar skatu uz kalniem, jā, kāpēc ne? Privāta kinozāle, spēļu istaba un kas vēl tik ne. No šī seriāla noteikti var iemācīties pārmērīgi sajūsmināties par kaut ko. "wow wow wow, this is so great!" "no, shut up, this view is to die for!" oukei

es jau zinu, kā jaunos (nākotnes) draugus vedīšu tūrē pa savu (necilo vienistabas) dzīvokli ;)

ko vaig, to vaig

Tue, 09 Nov 2021 20:42:34 GMT

Atceries, es apsolīju šonedēļ katru vakaru šeit kaut ko ierakstīt?
Nu, tad te es esmu, ir otrdiena un man nav nekā īpaši ko teikt.

Priecājos par topošās ziemas leduspuķu fraktāļiem logos.

Re, tomēr ir. :)

Divas patiesības un vieni meli

Mon, 08 Nov 2021 18:23:48 GMT

Č., pirmdienā, mani divi jaunie draugi, (no kuriem viens ir admin konts, bet nu anyways, man tāpat prieks).

Pirmdiena, kā jau pirmdienām piedienas, atnāk ar gūzmu jauniem darbiem, friši mitriem laikapstākļiem, mazāk cerīgām prognozēm par ārzemju komandējumiem un gardas kafijas izbeigšanos. Un tad ir šī mana jaunā aizraušanās - ieraksts Sviesta Cibā - mazs, bet gards ķirsītis manā dienišķajā kapkeikā.

Izjūtu vēlmi darīt šo pa īstam, kārtīgi un pamatīgi.
Tāpēc sākšu ar >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>(drummroll) >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

iepazīšanos. Divas patiesības un vieni meli. Tā ir jau līdz jēlumam nodrāzta leduslaušanas spēle, kuru var spēlēt arī tad, ja mājās nav ledus. Esmu spēlējusi to gan ar radiem, gan uzbāzusies saviem kolēģiem trīs dažādos darbos, ielīksmojusi projektu atklāšanās, izraisījusi "jau atkal šis" vētru brainstormošanas sākumā, un kāpēc gan nedarīt to arī šeit? it's gonna be so much fun!

Spēles noteikumi ir pavisam vienkārši: dalībnieks pastāsta trīs neparastas lietas par sevi, no kurām divas ir patiesas, bet trešajā ir samelots. Nu, tad pārējiem jācenšanas uzminēt, kas ir meli.

(1) Savās ceļojuma fotogrāfijās socmedijos esmu atzīmējusi sevi sērfojot vai lidojot ar paraplānu, lai gan tie bija kaut kādi citi random tūristi un es pati nekad to neesmu darījusi;
(2) Mācījos auto noparkošanos eksāmenam kādā mazā, šķietami pamestā lidlaukā, kad tur piezemējās privāta lidmašīna, knapi izglābos;
(3) Kopš bērnības es neatšķiru brūno no pelēkās krāsas.

Kā ir?

Tava kārta>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> :)

Es un rituāli

Sun, 07 Nov 2021 19:19:30 GMT

Labvakar!
Draugi man joprojām šeit nav ieviesušies (pati jau arī neko tā labā neesmu darījusi, so), bet tas mani neattur no ieraksta. Patiesībā, esmu apņēmusies piekopt šo rakstīšanas rituālu katru vakaru visu turpmāko..hmm.., nedēļu un tad jau redzēs.

Man patīk rituāli, ne gluži "ūgāčakā" apkārt ugunskuram, drīzāk tādas mazas simboliskas darbības. Vairākkārt esmu mēģinājusi ieviest kaut ko no "15 veiksmīgu cilvēku paradumu" klāsta, bet, godīgi jāsaka, nu nav man iekšās celties 5 (!) no rīta, jo es tāpat zinu, ka pusstundu vēlāk iečunčināšos atpakaļ zem savas aicinošās dūnu segas un tad, aizejot otrreiz gulēt no rīta, iespēja aizgulēties ir stipri lielāka, tāpēc - nav jēgas pat sākt. Tāpat ar Pareto principu, tas ir tas par to, ka 80% no rezultātiem nodrošina 20% no darbībām, aicinot pievērsties tikai svarīgajām lietām, neļauties prokrastinācijai, jā, esmu arī šo pāris reizes izmēģinājusi, bet nekļuvu gudra, kur tajā ir fun. Ha!

Te būs daži mani esošie:

1. Pankūku svētdienas
2. Noplēšams galda kalendārs ar visādām dīvainībām un valodu apguvi, katru rītu vienu jaunu vāŗdu vai dīvainību
3. Ikvakara ieskatīšanās krītošo zvaigžņu lietotnē
4. Katru dienu pa vienai atmiņu trenējošai spēlītei
5. Ieraksts Sviesta Cibā (redzēsim ;))

pateiksi savus?

Dance like nobody's watching

Sat, 06 Nov 2021 18:55:34 GMT

Hellouuu! Vai te kāds ir?
Dzirdu atbalsis. Mans pirmais ieraksts, mana pirmā virtuālā dienasgrāmata, jeij mī, un nav neviena pievienota drauga, kas varētu uzgavilēt līdzi.

Reiz senatnē (divtūkstošo pašā sākumā) biju viena pati tukšā deju klubā, piektdienas vakara pirmajās stundās. Jā-jā, kas tā dara, tas taču vispār ir tik provinciāli, normāli cilvēki vispirms sadzeras savās mājās un tikai tad iet uz klubiem. Redzu jūsu uzrauktās uzacis, sažņaugtās lūpas. Bet nu tā bija, un no mana miesta tā kursēja autobusi tolaik. Kas nu bija, tas bija. Tukšs deju placis, gaismiņas midžinās, mūzika pulsē deniņos, Salitos (alus ar tekilas garšu) rokās. Tikai es. Bārmenis un dīdžejs neskaitās. Jāsaka, ka tajā bija kaut kas burvīgs. Dejo tā, it kā neviens neskatās, ha. Riņķo ap sevi, plivinies, izmēģini jaunas kustības, kas zi, varbūt vēlāk noderēs. Arī lēnos gabalus. Nu labi, ne pašus lēnākos, bet Prāta vētras Spogulīt Spogulīt (tas bija reāls hīts) gan.

Fun times. Līdz atgriezos pie bāra letes un tur stāvēja šķīvis akurātās šķēlēs sagrieztiem apelsīniem. Jautājošs skatiens bārmenim. What a f(ruit), man? Bet viņš tikai pavērsa rādītājpirkstu uz kluba zāles tumšāko stūri, no kura man māja kāds kungs. Vēl viens viesis! Lūriķis, grr!

Nu, tad par jauniem sākumiem, mani nākotnes cibiņdraugi!