|
[14 Nov 2003|03:04pm] |
- Pacietība -
Mīlu mūsu šķautnes, kurām nav nosaukumu
Mīlu šo laiku, kurš spēlējas ar šīm šķautnēm
Ar gaismām, ēnām un cilvēkiem
Pacietība kā tikums-reiz teica gudrie.
Pacietība ir redzēt tālāk par šo mirkli, par šo šķautni,
Nepazaudējot tai šī mirkļa krāsas...
Patiesība ir tā, kas dzīvo ārpus šķautnēm ar nosaukumiem
Patiesībai nav nosaukumu un formu...
Patiesība ir lietu rezultāts, šķautņu kopsavilkums
Dzīve ir nepabeigts mākslas darbs, kuras patiesība
būs redzama, kad pēdējā līnija kļūs pirmā...
Mīlu šo dzīvi, kas māca man nenosaukt šķautnes vārdos
Nepazaudējot šī mirkļa krāsas...
Pacietība.
- Pasaules mala -
Pasaules mala
Siltuma pieskāriens
Mirklis aizturētas elpas
karstums tavās lūpās
šūpoles atkal slīd atpakaļ
...mana elpa aizlūzt tava sirdspuksta vidū
pasaules mala saplūst ar tavas
pasaules robežu
Mūsu sirdspuksta vidū
piedzimst
karsts Maigums
Atdoties mirklim...
Apstādināt elpu sirdspuksta vidū
un
brīnīties,
cik labi mums sanāk...
Saplūst.
- Apstāšanās -
Krītošas lapas, kaili koki,
Mana elpa pazūd gaisā
Putnu spārnu švīkoņa
Novembra ezerā
Viss viens...
Mana dvēsele apstājas šodien
pie Nepabeigtā
nevis
pie Padarītā...
Kaili novembra koki un mana elpa...
Viss viens...
Skumji.
-Viss viens -
Mana silta elpa
Vēsā gaisā
-Dzīvība
mana Smalka roka - tavā Lielajā
-Pateicība
Tavu acu skatiens tālumā
-Mūsu laiks ...
Mīlestība.
|
|