| rudens smarzhas... un mans riits ir mana riitdiena |
[13 Aug 2003|01:19pm] |
Kas padara rīta gaisu par rudens smaržu? Dzestrums, īpašs, tikai rudens tuvuma nojausmām raksturīgs gaiss.
Naktī guļot, turu vaļā logu. Šorīt jutu, ka esmu mazliet nosalusi, gribējās ietīties sedziņā un sasildīties. Tā ir tik laba sajūta, ka vēl nāk miegs, ir mazliet vēsi un var ieritināties dziļāk spilvenā, velkot garas garas, saldas minūtes, vēl pēc modinātāja zvana apklusināšanas.
Braucot uz darbu, mašīnas logā spīd saule, aizlieku priekšā saules aizsargu un, pēkšņi, tieši šis rīts, tieši šī rokas kustība, šis rudenīgais spilgtais rīta dzestrums un smaržas atgādina iepriekšējo un iepriekšējo un vēl aiz-iepriekš rudeni, kurā es jutos tāpat. ... laimīga, priecīga par rītu...
...nodomāju, ..svarīgi ir tvert šodien mirkli ar prieku, jo paies laiks...un vēl laiks...un manas jūtu un sajūtu asociācijas kādā nākamā rudenī atgādinās par manu šodienu...
Tas, ko es sajūtu, kā es satveru šodienas mirkli, veido manī kopējo dzīves sajūtu, manu nākotni.
Šodiena ir mana rītdiena. Kā es uztveršu dzīvi, šo rudens rītu, šodien, kāda veida emocijas es sakrāšu savā dvēselē šodien, tādas emocijas un sajūtas es spēšu izcelt no sevis ārā pēc gada ... nākamā rudenī :) kad atkal būs dzestrs un smaržīgs rīts...
|
|