|
[11 Feb 2010|11:50pm] |
dīvaina diena.patiešām.emociju pārsātinātība gan sevī, gan cilvēkos apkārt. bet labāk tomēr tā, nekā no sērijas "parņi ņe plačut".
un vispār šodien esmu ļoti mazrunīga.lai gan iekšā ir tik..nu tik daudz.un laikam jau tieši, tāpēc, ka tik daudz, es izvēlos paklusēt.
|
|
|
[10 Feb 2010|11:59am] |
|
pēdējā laikā jūtos tik mierīgi, ka pat nezinu ko es te vispār varētu uzrakstīt.
|
|
|
[02 Feb 2010|08:19pm] |
|
joprojām oma nemainīgi laba.un tas nozīmē, ka viss tiešām atkal ir labi :)
bet varbūt pie vainas piparmētru tēja, kas pēdējā laikā ir mana uztura piramīdas augšgalā.dzirdēju jau gan ka viņa mēdzot izraisīt depresiju, bet man laikam kaut kāda apgrieztā iedarbība.
rīt došos zvēriņmasku meklējumos.ceru uz veiksmīti. :)
|
|
|
[31 Jan 2010|08:57pm] |
atkal esmu savā elementā.
woohooo! (sun)
|
|
|
[29 Jan 2010|07:48pm] |
noskaņojums: mazlietsatrauktipozitīvs
mugurā: kaut kas patiešām mistisks jeb- grunge noteikti nav miris.
skan: no visa pa druskai
šķiet, ka esmu nokārtojusi vienu pagātnes nodarījumlietu, kas manai karmai noteikti īpaši nepatika.prieciņš par to.vispār dīvini, ka nebiju šo punktu iekļāvusi savā to do listē, jo tagad varētu viņu ar lielu lepnumu un treknu svītru izsvītrot.nu nekas, tāpat prieks.:)
|
|
|
[28 Jan 2010|02:09pm] |
| [ |
music |
| |
tegan and sara- back in your head |
] |
nodarbināt sevi,nodarbināt sevi, nodarbināt sevi.
radīt pašai savus krāsām piesātinātus attēlus, lai aizgaiņātu tos, kas, atļauju neprasot, riņķo cauri galvai kā uz iestrēgušas repeat podziņas klikšķa.
noķepāt ar krāsām papīru, sienas, logus, durvis un sevi.
rakstīt pašai savus vārdus, lai aizgaiņātu tos, kas skan ausīs pat miegā.
aizraxtīt sevi prom.
|
|
|
[28 Jan 2010|08:45am] |
| [ |
music |
| |
skin-nothing but |
] |
trīs priekpilnas aizmiršanās dienas, bet nu atpakaļ realitātē, kur viss joprojām ir nemainīgi un aukstums lien iekšā pa visām malām (un es te neatnācu parunāt par laikapstākļiem tur ārā, bet te, iekšā, kur ar termometriem neko izmērīt nevar).
trenēju pašlepnumu, meklēju mieru un vienkārši mācos priecāties.
|
|
|
[26 Jan 2010|11:10am] |
iemesli-lēmumi-darbība-sekas. un atkal un atkal no jauna.
***
bet šobrīd ceru drīz tikt pie brokastīm un, ka pēc tām mani izvedīs ārā pastaigāties.
šodienai būtu jābūt labai dienai.nu vismaz man tā domājas.
|
|
|
[23 Jan 2010|07:01pm] |
glāze vermuta tikai uzdzina galvassāpes. bet vispār šodien turos mierpilnos rāmjos.
laikam jau apziņa, ka tuvāko dienu plāni ir vairāk vai mazāk skaidri nomierina.kas gan ir mazliet dīvaini, jo es pēc dabas neesmu nekad bijusi nekāds dižais plānotājs.bet pēdējā laikā bez plāna nekur.
|
|
| viss/-i ir mānīgs/-i. |
[23 Jan 2010|02:00pm] |
|
..bet es gribu lai nemānās un nemainās.un lai paliek.un ilgi.
|
|
|
[21 Jan 2010|12:22pm] |
|
un vēl es tikko sapratu, ka ir jābeidz te sēdēt, jāizžāvē mati, jāapģērbj mugurā kut kas siltāks par vilnas zeķēm vien un jāizved sevi pastaigā.
|
|
|
[21 Jan 2010|12:03pm] |
|
šorīt man bija saules pilna virtuve,tā silti, smuki un mājīgi, bet neskatoties uz to ir kaut kas līdzīgs manas Kolumbīnes aizvakardienas noskaņojumam - "es jau labprāt ietu noslīcināties, tikai tā Daugava baigi aizsalusi"
|
|
|
[20 Jan 2010|06:04pm] |
|
visaptverošs miera Okeāns.
norīta uz augšu kāpjošā, uz smadzenēm lienošā žults.
lepnums, prieks, piedošana.
|
|
|
[15 Jan 2010|08:33pm] |
|
Let's have some fun!
|
|
| šī ir nīgruma triumfa ēra. dublis nr.2 |
[15 Jan 2010|12:19am] |
man vienmēr ir licies šaušalīgi dīvaini, ka cilvēki mirkļa iegribu dēļ atsakās no kaut kā pastāvīga, ilglaicīga un ar pagātni. var jau būt, ka es patiešām esmu ļooooti ōmīga un manam senlatviešu laiku prātam to vienkārši nesaprast.
bet jebkurā gadījumā ir interesanti pavērot šādu situāciju turpmāku attīstību. un man ir tāda sajūta, ka interesantākais vēl ir priekšā. jāiegādājas popkorns un jāiekārtojas uz ilgāku novērošanu.vairs neesmu spēlētājs, nu es esmu vērotājs.
|
|
| šī ir nīgruma triumfa ēra. dublis nr.1 |
[14 Jan 2010|10:58pm] |
| [ |
music |
| |
sola- psycho boys and psycho girls |
] |
bezjēdzīga ņemšanās par un ap iekšām, ja patiesībā viss vienmēr ir bijis tikai un vienīgi par matēriju.
virspusēja un bezvērtīga vajadzību apmierināšana.
un man tas patiešām ir piegriezies.
|
|
|
[14 Jan 2010|07:40pm] |
|
arvien tālāk un tālāk.un tādu prom aizslīdēšanu man neapturēt.
|
|
|
[14 Jan 2010|03:26am] |
sapratu, ka jāatmet pēdējās naivuma paliekas. Neuzspēšu es nu nekādīgi, ja vēl saprastu kā tā lieta jādara, bet ne tač'. nu neko. un patiesībā jau nav arī ne spēka vairs tik daudz un kur nu vēl vēlēšanās.žēl, bet neko darīt.
bet man jau pēdējā laikā vispār par daudz ko ir žēl.nu tā ļoti.
|
|
|
[13 Jan 2010|03:31am] |
sen gaidīta viegluma sajūta pēc apziņas, kad sapratu, ka ir "lietas", kas vienkārši nav manu centienu vērtas.akli skriet sienā ar pieri tomēr vairs nav piedienīgi pat manos (ne)daudzajos gados.
un drīz vien uzrausīšos atpakaļ uz sēnes un turpināšu smaidīt savu češīras smaidāmo.
|
|
|
[13 Jan 2010|03:24am] |
| [ |
music |
| |
dunoņa pakausī |
] |
– Suns ņurd, kad ir nikns, un vēdina ar asti, kad ir apmierināts. Es daru otrādi. Tāpēc es esmu dulls.
– Es gan to saucu par murrāšanu.
– Sauc, kā gribi, – Kaķis noteica.
«Alises piedzīvojumi Brīnumzemē», Lūiss Kerols, 1865.
|
|