|
[27 Mar 2010|06:48pm] |
uzvilku Warholīgi svītrainu kreklu un ķēros pie gleznošanas.
ik pa laikam novēršos, lai pierakstītu kādu prātam cauri izskrējušu frāzi vai ideju, vai lai vienkārši uzdejotu pie fonā skanošā.
ķēpājos un kleksējos un raujos uz visām pusēm pa istabu
jo galu galā- "You are what You create".
un viss.
|
|
|
[27 Mar 2010|02:22pm] |
tik lieliski paredzama paredzamība, ka vairs pat nekāda prieka no tā, ka zinu desmit soļus uz priekšu.
iešu vien atpakaļ pie sevis, vismaz nebūs paredzami un, ja arī būs, tad vilšanās sajūtā būšu iesaistīta tikai es pati vien.
|
|
|
[25 Mar 2010|08:45pm] |
jau atkal piparmētru tēja un ledenes.
rīt gaidāma vētra, bet šovakar miers.uztraukšos rīt.
sapirkos papīrus, papētīju cilvēkus (ieradums, no kura joprojām netieku vaļā un, atklāti sakot, īpaši arī neesmu mēģinājusi tikt vaļā, jo man tas tīri labi patīk).
teleekrānā tik garšīgi grauž marinētus gurķīšus,ka arī man sāk ļoti kāroties, bet burka ledusskapī jau tukša.eh.nu neko.iešu vien meistarot vakariņām ko citu.
|
|
| piparmētras un ledenes. |
[25 Mar 2010|02:08am] |
sākotnēji biju sarakstījusi te virkni ne visai pozitīvu domu paudošu vārdu par bezatbildību nepadot ne vismazāko ziņu situācijās, kad zini, ka ir cilvēks, kas uztraucas un nezina ko domāt.
bet, johaidī, rakstīšu te par to, ka ir vienbūšanas vakars ar litriem piparmētru tēju un krāsainām ledenēm.
beidzot novācu arī netīro pēcsvinību trauku un lietu bardaku un atkal izrādās, ka uz galda patiesībā ir sasodīti daudz brīvas vietas.
vēl šodien pieēdos garšīgus kēksiņus un priecājos, ka mani lietderīgas izmantošanas nolūkos tomēr neizbaroja Rudei.thank god!
vienīgā šī vakara problēma- kopš atkal vairs nedzīvoju viena, aizmigšana apzinoties, ka nekur šajos telpu labirintos vairs nav neviena cita,neskaitos mazos četrkājainos un astainos pīkstuļus, sagādā problēmas.un vispār, sen jau bija jāguļ.
|
|
|
[24 Mar 2010|01:47am] |
| [ |
music |
| |
Busulis- Valoda |
] |
skatos kā draudziņiem.lv sarūk online personu skaits.
domāju par kolikcionēšanu.par haosu.par piparmētru tēju un par to, ka galīgi vairs nedraudzējos pati ar sevi.
skatos kā kreisajai rokai pats no sevis dīvaini raustās muskulis.
domāju par miegu.nē, nevis alkstu miega, bet vienkārši domāju par to.
|
|
|
[24 Mar 2010|12:21am] |
tāds "šodien dievs ir sajucis prātā" noskaņojums.
tāda sajūta, ka skrienu ar galvu sienā un pati to nepamanu.
|
|
|
[21 Mar 2010|12:39pm] |
neveltīja man pat vienu skatienu.par pienākšanu klāt nemaz nerunājot.
how do I feel? crappy.
|
|
|
[21 Mar 2010|07:25am] |
|
šorīt bez vārdiem.
|
|
|
[20 Mar 2010|11:18pm] |
iekšiņās trīc kā uz panikas tuvošanos.elpa arvien nevienmērīgāka.drebuļi.
ķermenis jūt, ka kaut kas nav lāgā, pirms es ar prātu to būšu aptvērusi.
|
|
|
[20 Mar 2010|08:30pm] |
no zīmēšanmākslas pie pavārmākslas.jāteic gan, ka ar to pirmo man vienmēr ir veicies ne spīdoši, jāteic, bet labāk kā ar to otro jau nu gan.
un vispār es esmu pilnīga un galīga drama queen.un ziniet ko? man tas patīk.
|
|
|
[20 Mar 2010|04:46pm] |
| [ |
music |
| |
Velvet underground |
] |
..laikam jau tiešām ilgi brīži bez pabūšanas vienatnē mani padara nejauku un kašķīgu.
bet nu jau kā vairākas stundas esmu viena un jūtu, kā kļūstu atkal mierīgāka.
laiks pazīmēt un paklausīties kaut ko ne no šī gadsimta.
|
|
|
[20 Mar 2010|03:14pm] |
|
esmu bijusi pastaigā, iegādājusies sev burvīgi zilu šalli, kurā satīties, sacepusi pankūčus, kurus šobrīd cītīgi notiesāju ar njamnjam ievārījumu un dokumentālu filmu par Warholu fonā.
|
|
|
[20 Mar 2010|01:15am] |
it kā diezgan neloģiski, ka katru dienu izlasu draudziņiem.lv horoskopu, lai gan tiem horoskopiem lāgā pat neticu.
bet šis man saka, ka šodien man nebūšot ne gaidītā miera, ne atpūtas.un nez' kāpēc man šķiet, ka šoreiz tā arī patiešām būs.
|
|
|
[19 Mar 2010|11:12pm] |
jeej, atkal esmu tikusi pie interneta priekiem. (sun)
visvairāk laikam nevarēju pārdzīvot filmīšu trūkumu.grr.jā, esmu atkarīga no filmām.
un vēl es šovakar dāmojos, jā. pučītes uz nagiem un pašai baigais prieks, ha.
|
|
|
[15 Mar 2010|06:23pm] |
un tomēr un tomēr izrādās, ka tiešām esmu rīkojusies pareizi.jo iekšējā sajūta mani pieviļ reti.un šī patiesi nav no tām reizēm.
miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!jē!
|
|
|
[15 Mar 2010|04:33pm] |
..pirmoreiz šķiet esot dzīvoklī viena un risinot skaipiņsarunas sēžu un smejos te pilnā balsī.
Zanīīītēēe,ja Tu nebeigsi mani smīdināt, es te pārsprāgšu! :D
|
|
|
[14 Mar 2010|03:43pm] |
|
..līdz ar pirmajām šīs dienas kaut cik radošajām idejām galvā, atgriežas arī mana labā oma :)
|
|
|
[14 Mar 2010|12:32pm] |
esmu modusies.
patiesībā jau pamodos krietni agrāk no tā, ka istabā kļuva par karstu.daudz par karstu.atvēru logu un vēl vairāk kā stundu novāļājos pa gultu, klausīdamās, kā ārā čivina un šoreiz pat neiebildu pret to, ka saule caur aizvērtiem plakstiem spīd tieši acīs.
vienīgais, kas nav īsti lāgā- nevaru saprast vai šorīt jūtos labi,vai tā ne visai...
|
|
|
[12 Mar 2010|02:34am] |
lūk, kad esmu atstāta vienatnē (ļoti ilgu laiku neesmu bijusi vienatnē ar sevi), tad domas galvā skrien daudz ātrāk kā melnbalta kino lente.un tā kā esmu par slinku, lai pastieptos un sameklētu papīru, tad klab klab vien tepat.
doma nr.1. jūtos patiesi priecīga par savu atteikšanās no alkohola periodu.un jo tālāk iet laiks, jo vairāk es saprotu, cik labi ir, ka esmu nomaļus no tā visa.
doma nr.2. biju jau piemirsusi, cik ļoti man vajadzīgs laiks, ko pavadīt vienatnē (neskatoties uz to, cik svarīga man dažbrīd mēdz būt vajadzība pēc apziņas, ka tepat tuvumā ir dzīvs, elpojošs, domājošs un silts organisms).
doma nr.3. ir tāda ļoti forša sajūta, ka kāds tev piezvana burtiski uz pāris sekundēm, lai tikai dzirdētu/atgādinātu sev kā tu izklausies.
doma nr.4. man nepatīk dzēruši cilvēki.
doma nr.5. nepatika pret alkoholu sev mīļo organismā tomēr nemazina tieksmi uztraukties par viņiem.
doma nr.6. man jau sen bija jāguļ, jo rīt mocīšos ar piecelšanos un dusmām pašai uz sevi par to, ka laicīgi nedevos pie miera.
doma nr.7. no sleep, kamēr tā mazā dzērācūķe nav mājās un mans satraukums nav nomierināts. (brīžiem pašai dusmas, ka es tā par visiem uztraucos.)tad varēšu īgni kaut ko noburkšķēt un likties uz auss.
doma nr.8. neesmu uzrakstījusi pat trešdaļu savu domu vēl, bet jau tā liekas par daudz.
doma nr.9. jāmet miers un jāiet sev uztaisīt tēju.
|
|