|
[11 Jul 2012|01:31pm] |
brīdī, kad vakar attapos, ka biju pamanījusies iemigt sēžot dārzā, ar vienu kāju stumdot ratiņus un cenšoties ignorēt apkārt skraidošo, rejošo suni, sapratu, ka ir arī zināms labums no nemitīgā miega trūkma- esmu iemācījusies aizmigt pie gaismas un trokšņiem, kas agrāk likās mission impossible.
|
|