| ja jau reiz pavasaris. |
[15 May 2010|02:42pm] |
J.Rokpelnis
***
Cilvēki ir caurstaigājami pavasarī
balta puķe kavējas tavā
sejā
bet drīz viņa dosies tālāk
bezdelīgas mērc spārngalus tavās
acīs
neviļus
ierastā steigā
bet piesargies
drīz pienāks
laiks
kad tu nebūsi vairs caurstaigājams
un tevī uz veselu gadu
var
iestrēgt kāds tauriņš vai zieds
un viņi lauzīsies ārā
izmisīgi
tik izmisīgi
ka viņu izmisumu tu uzskatīsi par savējo
|
|
| Elizabeth McGrath |
[15 May 2010|03:35pm] |
http://www.elizabethmcgrath.com/sculpture.php
|
|
| secrets, secrets, secrets. |
[15 May 2010|06:33pm] |
tās nejauši ierauzītās ainiņas, tie nejauši uzzinātie vārdi vajā un vajā.un nelaiž vaļā.
sapīties,satīties- beidzot ņemt un notīties.
ar visiem galiem ūdenī, vai kā nu tur mēdz teikt.
un no šī visa prātā pat dzejas rindas sāk ataust.protams, ka atmiņa ne uz pusi tik spīdoša, lai atcerētos visu kā nākas..bet vispār tāds noskaņojums kā Vācieša "Pa bruģi"- "mieti.mieti.mieti.cilvēks ies.dzers.ēdīs.gulēs.vairosies. mieti.mieti.mieti.cilvēks ies un pēdējā mietā pakārsies."
wot.
|
|