|
[11 Nov 2009|08:39pm] |
visādi citādi pavisam noplakušo omu mazliet uzlaboja manas dāmītes.Thank God, ka viņas man ir.un, ka viņas ir tieši tādas kā ir, jo pat tad,ja kādreiz tiek pateikts kaut kas pavisam skarbs, tas nekad neskan ne uz pusi tik ļauni, lai iedzītu izmisumā, kā tas visticamāk būtu dzirdot tos pašus vārdus no kāda cita mutes.
pēc šķebinoši salda kokteiļa izdzeršanas Double Coffee, pa ceļam uz pieturu nolēmu veikt mazu eksperimentu un ceļu no viena krustojuma līdz otram mērot ar aizvērtām acīm, tā teikt- citu maņu pārbaudei,jo pat tad, kad it kā klausos kādu runājam, vairāk uztveru lasot no lūpām. tā kā nevienam un nekam virsū neuzskrēju, secinu, ka ar dzirdi man tomēr viss kārtībā (vai varbuut vienkārši citiem ir lieliskas izvairīšanās un apiešanas spējas). vienīgi žēl, ka tuvumā nebija nekā tāda, kas liktu pārbaudīt arī manas deguna dotības.
pa ilgiem laikiem vakars vienatnē. gossip girl un našķēšanās visa vakara garumā.
|
|
|
[11 Nov 2009|11:32pm] |
|
tā rādās, ka vakars tā arī tiks aizvadīts ar smieklīgām skaipiņsarunām, litriem kūpošas tējas, saldumiem un dažādu ideju skiču uzmetumiem. nu- vismaz nav pilnīgi pa tukšo. turklāt jebkura veida rosīšanās palīdz nedomāt un aizgaiņāt gar acīm skraidošas "bildītes" par to, kas šobrīd notiek kāda kluba sienās.
pagaidām turos labi un lepojos ar sevi par to.
|
|