izelpa

Recent Entries

12/15/15 11:41 am

sweet sleeps next to honey

12/12/15 02:05 pm

sapnī viesnīcā

12/10/15 10:38 am

to be of the highest cervix

12/9/15 04:40 pm

Katru dienu jāraksta II. Dead Dear Diary, kā pa viļņiem, kā pa viļņiem vien. Šodien decent vilnis. Sapnī biju savā vidusskolā, kur divas par mani jaunākas meitenes sajūsminājās par vienas no viņu taro kārtīm, skatījās, priecājās un rādīja arī man. Šodien ēdu marcipānu. Ar L.S. bijām uz netālo Super Netto, kur man uz aukstās flīžu grīdas nokrita mašīnas atslēgas un izbira ārā kukaiņa baterija, saķēru trieku, bet pēc tam ieliku bateriju atpakaļ, saspiedu plastmasas ievākojumu, un viss beigu beigās strādāja. Fjūh.

Gaidu Ziemassvētkus, un dāvanu/apsveikumu gatavošana un nodošana adresātiem, kā arī doma par
- grīdas pabeigšanu
- grāmatplaukta ieviešanu
- plauktiņa starp logu rūtīm ielikšanu
silda manu sirdi šai aukstajā laikā. Tāpat arī tie tik-ļoti-daži, bet noteikti skaistie, laiskie un mīļie rīti, kas gaidāmi ap svētku laiku, darot pašu svarīgāko - vārtoties palagos.

All ain't that bad.
Ar darba sūdiem baigi ātri aizdiršas desktops.

12/8/15 11:18 am

palīdziet man uzmanifestēt labu kameru uz nedēļas nogali, pls
tnx

12/8/15 11:11 am

11:11 yay

12/8/15 10:32 am

Kopš ievācos Miera ielā, ir bijuši daudzi ļoti low brīži, un tad vakaros, laižoties miegā, pār mani nāk apgaismība, un es saprotu.
Vienreiz sapratu, ka man noteikti jāsāk rakstīt blogs par tēmu. Citreiz sapratu, ka viss, kas man vajadzīgs, lai justos mājīgi, ir pabeigt grīdas pārvērtības. Vēl nesen sapratu, ka manā dzīvē radošums ir sarucis līdz tādai niecībai, ka man obligāti katru dienu jāraksta, citādi sajukšu prātā.

Pamostoties tas viss šķiet kārtējās prāta izdomātās muļķības, jo tāpat nekā cita par šeit esošo mirkli nav, un šitādas visādas man vajag lietas tikai novērš uzmanību no būšanas šeit, jo šķiet, ka there is more to be. No otras puses, es nevaru noliegt, ka tas man vajag citreiz ir tik spēcīgs, ka dažreiz kaut jāsper kāju grīdā, cik ļoti man vajag.
Šis varbūt būs mans pirmais posts sērijā "Man ir jāraksta", bet varbūt nē. Katra diena ir citādāka. Pilnīgi skaidrs, ka no sevis aizbēgt nevar, tagad tikai atliek atrisināt jautājumu, kā nolaipot to skaisto tiltiņu uz manu ideālo ikdienu, kur darbs ir, protams, mīļotā nodarbe, kur rozes zied un mūžam nenovīst, telpas ir gaišas, kur var radīt un justies kā mājās, kur es jūtos pilnīgi es un kur es spēju tikt galā ar savu dzīvi un nejusties kā pusmēnestiņš ar tukšu robu viducī.
Tags:

12/4/15 01:33 am

12/3/15 11:32 pm

es domāju, kur gan mani veda Džūlija, kad biju maza un sekoju viņai uz mežu

12/3/15 11:14 am

Powered by Sviesta Ciba