Tikko nosvinējuši Līgo svētkus, devāmies mājās - gulēt. Pulkstenis rāda ap 11 no rīta. Pēdējā alus pudele cilāta ap četriem no rīta. Tā kā nebija neviens, kas mani vestu mājās, nācās braukt pašam. Pēc loģikas šmiga ir izgājusi, jo dzerts tikai alus. Bet pārliecības nav. Svinības notika Vakarbuļļos pie Mako. Sākam braukt, bet jau aiz attīrīšanas stacijas pretīm brauc CP mašīna. Stājas... Policists lec ārā... Aptur mūs. Ir pagājuši daži gadi, kopš pēdējo reizi man atņēma tiesības par šmigu. Rociņas/kājiņas trīc. Uz muguras parādās auksti sviedri.
Labdien, policists tāds un tāds. Dokumentus. Vai alkoholu šodien esam lietojuši? Es pārliecinoši saku: nē. Bet vakar? Es - nu jā. Tad nu man vajadzēšot iepūst.
Iepūtu.
Policists dodas atpakaļ pie savas mašīnas un slēdz klāt čeku drukājamo mašīnu. Neviens neko nesaka un tiek pildīts protokols. Neizturu un jautāju - tad cik tur ir?
Saņemu atbildi: 0.00!!!
Sen nebija "tā nogājis"! Vēl nākamos 10 km mugura klāta šermuļiem, rokas raustījās...
Tagad pārgāja. Viss atgriezies savās sliedēs.
Nebrauciet reibumā!
P.S. Fotogalerija no Līgo svinēšanas būs vēlāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}