Šo jautājumu esmu sev uzdevis diezgan bieži. Un īstu atbildi tā arī neesmu atradis. Lielākā daļa - jā. Bet ir lietas, kuras nav atgriezeniskas. Vismaz man tā liekas. Šobrīd tas ir aktuāli. Naktī man bija daudz laika pārdomāt dzīvi. Savu dzīvi. Vai man ir sava dzīve? Šķiet, lielāko daļu esmu bijis kādai blakus. Bez sava es. Un pēc tam to visu sagrāvis. Sakapājis sīkos gabaliņos.
Man logā spīd saules atspīdums. Dzīve mostas. Debesis ir zilas. Tas nenomierina.
Tagad ir jāsāk domāt, vai viss ir zudis un ... kāpēc. Vai es spētu mainīt visu tā, lai atgrieztos kaut daļa no tā jaukā, ko savā Jēzus vecumā esmu piedzīvojis? Un kas man būtu jādara? Nezinu. Vai otra cilvēka sekss ar citu var būt piedodams un pieņemams. Vai es varētu pieņemt, ka manas [sievietes] krūtis, rokas un kājas ir tikušas glāstītas ar cita vīrieša rokām? Šobrīd liekas, ka es nevarētu. Tas viss ir piederējis citam. Fui. Bet varbūt esmu pārāk absolūts?
Šodien ir liela diena. Lielā trešdiena, ar kuru sākas principiāli cita dzīve. Dzīve bez neviena. Vai kaut kas ir atgriezenisks? No kā tas ir atkarīgs? Es tiešām nezinu.
Es gribu dzīvot, es gribu visu ...
Es tevi nevēlos, bet gribu!
Tavas krūtis, smaidu un acu zibu.
Emocijas aprimst - sākas darba diena. Uz darbu - marš! Atkal portālā [iauto] ziņu vēl nav. Man taču ir citas problēmas. Labi, labi - dodos strādāt.
Tā arī uz galveno jautājumu atbildi neesmu saņēmis [izdomājis]. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
