|
Gāju te vienu dienu pa dzimtajiem Baložiem ar iepirkumu maisiņu rokās. Maršruts: Veikals - Mājas. Pretīm nāca kāda jauna māmiņa, kurai pa priekšu stūmās velosipēdists - dažus gadus jauns puisēns uz velosipēda Sparīte vai ktmldz. Jūtu velosipēdists mani notrieks, ja nemainīšu trajektoriju... Un tad izskanēja frāze, kuru gaidīju jau 37 gadus - Neuzbrauc virsū onkulim!
paldies, nu esmu onkulis... |