|
Gandrīz trīs gadi... Gandrīz... Bez dažām nedēļām... Un tā viņš aizgāja. Klusu, pirmdienas vakarā. Pēkšņi vairs viņš nepriecājās, ka esam mājās. Nerāpās priecīgs uz būrīša, kas NEKAD nebija ciet... Tagad viņš gulēja un klusēja. Ar pievērtām acīm. Viņš ir prom.
Trīs gadus viņš bija ar mums, katru dienu atdodot savu enerģiju mums.
Žurks* ir prom. Prom.
Tāds viņš vienmēr paliks mūsu atmiņā.
( ... tālāk ... )
_____________
* Žurks - viņa vārds
|