| 19. Septembris 2003 |
| Mans rīts ir mans rīts | 08:36 |
|---|
|
Šorīt pamodos ar citu domu, ar citu seju. Jā, seju man jāiet noskūt, jo skats sāk kļūt necilvēcīgs. Bet savukārt mana dvēsele lēnītēm atgūst sevi. Lēni, bet atgūst. Ir taču jādzīvo! Dzīve ir iespaidu pilna. Nu un, ka kaut kas neiet? Ka kaut kas nesanāk? Nekas.
Viss ir kārtībā. Vai vismaz būs. Nav naudas? Būs. Āboli? Man to ir pilns galds - dzīvokļa saimniece atnesa. Šodien tik daudz darāmā. Jāsāk strādāt.
Kad logā rādīs pavasari,
mēs atgriezīsimie kā putni,
kā tauriņi mēs izkūņosimies
no melnā sastingušā miega.
Uz palodzes tad kaktuss ziedēs,
un stiklā gaisma zīmēs savas zīmes,
pēc kurām atradīsim ceļu
uz sevi.
Guntars Godiņš</u> |
|
Diena rit savu gaitu. Tikko paēdu. Nedaudz. Kļuva labāk. Laikam bez ēšanas nevar - tomēr eksistenciālas lietas. Galvā? Galvā - nekas jauns. Viss tāpat - normāli. |
|
Neteikšu neko, jo esmu gatavs kam lielam! Super lielam. Ja izdosies, tad stāstīšu. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |