Mans rīts nav tikai mans rīts | 09:04 |
---|
|
Šodien biju plānojis celties agri. Bet, naktī iepazinies ar tiem, flavoured, brīnumiem - nāk miegs. Un ne tikai man tas nāk. Nolemju pagulēt ilgāk. Brrrrr. Negribas celties. Stulbās Nokijas! To modinātāju zvanu nevaru izturēt.
Ha! Vakar biju nopircis balzāmu. Šorīt dzeršu balzāmu ar kafiju. Nē, kafiju ar balzāmu. Tūlīt. Ūdens jau vārās. Iešu ieliet. Vai Tu jau dzēri kafiju? |
Kafija ir laba lieta, arī brokastis... | 09:55 |
---|
|
Šorīt es ēdu brokastis. Tiem, kas nezina, skaidroju - kādreiz es brokastis neēdu. Šorīt gan - 2 treknas tomātmaizes un lielo krūzi kafijas. Kas ir pats interesantākais? Aiz sajūsmas aizmirsu iedzert balzāmu. Izdarīšu to tagad - balzāms ir mans mīļākais dzēriens (ārstnieciskais).
Dzīve turpinās. Tas nekas, ka savādāka - bez ierastiem cilvēkiem un lietām. Tomēr dzīve turpinās. Vai man ir žēl? Jā, un ļoti. Bet vai to var labot? Nē un nekad. Diemžēl. |
Vai mēs visi šeit tādi???? | 10:19 |
---|
|
Šodien, kā jau iesācējs, ieskatījos arī citu dienasgrāmatu lapās. Pirms tam domāju, ka es viens tāds nelaimes čups, bet mēs esam visi tādi. Visiem kaut kas ir salūzis, kaut kas ir zudis. Kas notiek? Auuuu! Kas ar mums notiek? Kapēc mēs zaudējam savus mīļos? Kāpēc mēs vairs nespējam tos saprast? Kāpēc neviens neraksta priecīgas ziņas?
Nezinu, man ir bail. Man ir bail pievienoties jums visiem, kas to vien zina, kā gaudot ar nelaimīgajām sejām. Es gribu būt laimīgs. Un es tāds būšu! |
|
Šodien sāku par to domāt. It kā nekāds. Meitenes mani pamet. Bet... izrādās, ka ir arī meitenes, kas stāv rindā. Arī mana sieva pēc 10 gadu atšķirtības mētājas ar piedāvājumiem - varbūt mums padzīvot kopā. Bērnu dēļ es uz to būtu gatavs, bet ne jau cilvēka, kuru es nezinu, dēļ... Fui, kāds es riebīgs... |
|
Šodien vēl tā iedomājos - interesanti, vai daudz ir tādu, kā es?
Vēl pirms nepilnām divām nedēļām es paliku viens. Pats gribēju, pats arī paliku. Gandrīz varētu teikt, ka izdzinu meiteni laukā (es zināju, ka viņai ir kur iet). Un pēc tik neilga laika ... es atkal neesmu viens. Vai es neesmu slims. Vai es daru pareizi. Varbūt tāpēc, ka esmu Dvīnis, es neciešu vientulību. Šis gan varētu būt tas izņēmums, kad es meiteni esmu pieņēmis ne šī iemesla dēļ,... bet vienalga - ātri...
Varbūt šoreiz mana dzīve nokārtosies labāk un pēc 2 gadu kopdzīves es to nesūtīšu uz ielas? Nezinu, laiks rādīs.
Svētdien bijām uz Siguldu, staigājām, runājāmies. Es nedzirdēju, ko viņa teica. Es dzirdēju, ko šeit ir teikuši citi - man, iespējams, tuvāki cilvēki. Es redzēju šeit citas - tās, kuras manā dzīvē ir atstājušas smagas un nedzīstošas rētas. Es esmu romantiķis. Man Sigulda ir cita Sigulda. Tagad mēs neesam kopā. Tagad mēs drāžamies katrs par sevi. Arī Saulkrastos bijām - uz jūru. Saule jau bija norietējusi. Skats ideāls. Man patīk jūra. Arī saulriets. Bet ar ko to dalīt? |
Ak, es sliktais un visādi citādi @$%^&* | 12:09 |
---|
|
Šķiet, ka mani šodien nolādēja. Es nemaz neesot tāds romantiķis, kāds izliekoties. Nu naaav tas tā! Esmu lielāks romantiķis, nekā pat vajadzētu. Man acīs asaras sariešas, atceroties dažādus skaistus brīžus Siguldā vai kur citur..., kur esmu bijis ar savu (gandrīz) visilgāko mīlestību. Bet dzīve ir skarba - tā padarījusi arī manas ārējās izpausmes krietni skarbākas. Tāpēc jau arī laikam romantisms no manis staros tikai šeit. Citur - kā vienmēr, riebeklis. |
Vakars - nav mans mīļākais laiks | 17:23 |
---|
|
Ha, vakars ir pienācis. Visu dienu esmu pavadījis čatā - te ar vienu, te ar otru. Lielās sarunas. Spriedelējumi, kurš bija vainīgs. Kurš nepiekāpās. Kurš lielāka cūka. Jā, esmu briesmīgs. Jā, esmu cūka. Bet arī man gribas.
Nāk tumsa. Un es atkal esmu viens. Viens, kā egle šajā pasaulē. Man patīk justies tādam, bet ne ilgāk par vienu vakaru. Es izbaudīšu šo vakaru. Ar pilnu krūti. Ieslēgšu Tv, lūrēšu stulbus seriālus un dzeršu balzāmu. Gan jau rītdiena būs lielāka un labāka.
Izrādās, ka visa dzīve sastāv tikai no problēmām. Vienas atrisini un sāc ar nākošajām.
Lai man jauki sapnīši! Zinu, ka tā būs... |
|
|