Nu re, tas tomēr notika: mūsu Glorija gandrīz trīs gadus tika "cienāta" ar dažāda kalibra kauliem un nekad nebija aizrijusies.Svētdien aizrijās. Un tā, ka pati ar to nevarēja tikt galā. Vainīgais - "zupas izlases kauli" - iepriekš jau gandriz sacirsti gabaliņos. Un tāds kunkulis tika ierīts un palika barības vadā - apmēram pie krūšu kurvja. Suns ne ēda, ne dzēra, tikai vemstījās. Jā, vēl mēģināja ēst zāli, bet norīt neko nevarēja. Aizvedām pie veterināra. Vispirms vajadzēja noklausīties rupjības par pašiem, ka esam sunim devuši kaulus. Tad vajadzēja noklausīties iespējamos scenārijus: ja pēc iemidzināšanas viņam neizdosies aizķeksēties līdz šķērslim barības vadā, nāksies griezt. Ja nāksies griezt, nav nekādas garantijas, ka suns to izturēs. Par laimi pēc 20 minūšu ņemšanās veterinārs atnesa sauju ar kauliem, kas vienā kumšķī bija ieķērušies barības vadā.
Nedodiet suņiem kaulus! Nu labi, bet ja dodiet, tad LIELUS, lai suns pats grauž un nograuž tik, cik var un grib, nevis tos smalkos, ko suns norij, nesakošļājot.
|
Reiz nopirku kādu svešzemju zivi, uz tās iepakojuma bij skaisti uzrakstīts: satur asakas, lūdzams nebarot dzīvniekus, vēlams utilizēt :)
Labs viss, kas labi beidzas!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
