| dzīvību tēvzemei,,, nelūdzam, pieprasām! | 11. Novembris 2007 - 21:19 |
|---|
Nu klāt kārtējais 11.novembris, kas šogad ieviests par visu Latvijas karavīru dienu. Daudz svarīgas runas, daudz raidījumu, tik daudz, ka gribas vemt. Brīvību Tēvzemei!... Kādai Tēvzemei? Tai, kurā mēs tagad dzīvojam? Vai esam pamanījuši, cik tālu esam nodzīvojušies? Kalvītis, Loskutovs, Lembergs un visbeidzot - Gulbis. Kur mēs esam nonākuši? Kam mēs noliekam tur svecītes, tur pie sienas? Tiem, kas cīnājās par to, lai būtu valsts, ko novest līdz kliņķim? Tiem, kas noved [lasi - spīdzina] normālus cilvēkus lidz lupatas stāvoklim [par Gulbi]?
Man ir kauns. Man kauns par to, ka 15-17 gadus atpakaļ pats fanoju par "brīvo" Latviju. Man kauns par to, ka cilvēki šobrīd uzsvērti saka "paldies" mistiskajiem karavīriem, kas it kā devuši mums šo brīvo Latviju...
Kā tad mēs dzīvojam šajā mega-Latvijā? Vai mūs apmierina tas, kas te notiek? Paskatieties kaut vienu "Kas notiek Latvijā?" raidījumu: vemt gribas par to visu, kas nāk gaismā, par to, kā melo gandrīz visi, kam dots uzticības mandāts. Un kur ir mūsu treknie cūkas gadi? Un kas nāks pēc tam?
Neesmu nekāds komunists, bet pirms 16 gadiem es jutos drošāk un stabilāk.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}