Dārgais Ziemassvētku vecīti!
Tā laikam tev nav pierasta lieta, saņemt vēstules šādā dienā, otrajā janvārī, bet es gribētu noskaidrot kādu domstarpību, kas radusies mūsu starpā.
Pagājušā mēneša sākumā es tev uzrakstīju vēstuli, kurā lūdzu no tevis velosipēdu, elektriso dzelzceļu, skrituļslidu pāri un futbolista formu. Visu gadu es mācījos kā vājprātīgs, man bija labākās atzīmes ne tikai klasē, bet arī visā skolā.
Goda vārds, neviens neuzvedās tik labi kā es ar vecākiem, brāļiem un draugiem. Es pastāvīgi skrēju uz veikalu un pat divas reizes palīdzēju večiņai pāriet pāri ielai. Nav palicis neviens labs darbs, ko es nebūtu izdarījis.
Un kāda mārrutka pēc tu atnesi man šito debīlo krūzīti, idiotisko svilpīti un to pretīgo, atbaidošo zeķu pāri? Ko tu, āpsi, vispār esi no sevis iedomājies, šādi liekot man visu gadu uzvesties, un atstājot visu šo mēslu čupu zem eglītes? Un, kā ņirgājoties, tu atnesi tā-ā-ā-ādu dāvanu kaudzi tam kretīnam, kas dzīvo kaimiņu mājā, ka viņš ar tām visām pat pa durvīm nevarēja ieiet?
Tā ka nemaz neiedomājies nākošgad bāzt savu resno, smirdīgo pakaļu man pie loga! Es tevi turpat uz vietas izdrāzīšu, es ar akmeņiem nomētāšu tavus apdirsušos briežus tā, ka viņi aizbēgs no tevis un tev kājām nāksies iet atpakaļ uz savu nedataisīto Ziemeļpolu, apmēram tā kā man, tādēļ, ka tu man neuzdāvināji to nolādēto velosipēdu!
Ej dirst, Ziemassvētku vecīt! Šogad tu tiešām uzzināsi, cik es slikts varu būt, tu resnais, taukainais, smirdīgais briežu drātētājs!
Vienmēr tavs, Pēterītis.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}