Arta laikam grib mani fiziski nobeidzināt līdz žetonam.

Neeeeenormāli gaidu sestdienu, un kad viņa pienāks, negribēšu, lai tās 3 min uz skatuves beidzas :))

Nakts no 7. uz 8. novembri.
Plkst. ~ 04.30. divas meitenes manāmi vieglā reibumā ar šampanieša pudeli rokās, dziedādamas devās pāri Akmens tiltam centra virzienā.

Pirmo reizi manī pret kādu cilvēku ir sajūtas, kuras nesaprotu. Tās nav tādas klasiskās simpātijas, bet k-kas cits. Bet tajā pašā laikā vēderā ir tā jocīgi, bet gribētos teikt - tie nav īstie taureņi. Šitamie ir svešinieki.

Tas ir smieklīgi. Man ir jāmācās politika (ko es gandrīz arī daru) , bet es kaitinu Rihardu ar stulbiem jautājumiem par visādām slimībām, ko viņš mācās. Cik nu stulbiem - kurš normāls cilvēks zina, kas ir perosiksomas :D

UPD: Es viņu izvedu no pacietības pēc trešā jautājuma *paglauda sev galvu* :D

Bļin, tas patiesībā ir tik jocīgi.
Šodien satiku Miku - pastaigājām pa rajonu un tā. Viņš man pateicās par to, ka es vakar viņam neļāvu iet sist pa seju 30gadīgiem večiem. Viņš man pateicās par to, ka esmu labs draugs.
Es nenormāli par to priecājos, jo varbūt mēs beidzot tiešām varam kļūt par labiem draugiem, nevis saskrieties katru piektdienu Vecrīgā, kur es viņu izmantošu šim un tam un jā.. man vairs nebūtu jāklausās par to, cik ļoti mani mīl un un un..
Tas man atgādināja kā šodien , kad viņš ar mani sagaidīja transportu un pateica 'Nebūtu tu tik smuka, es te nestāvētu' :))
Un vispār. Es tikko sapratu, ka man viņš sāk iepatikties tāds kāds viņš ir. Nevis kā sākumā es viņu mēģināju padarīt tādu kā es gribu.
Redz kā. Mazais pislis man ir arī ko labu iemācijis.

Kliegt pilnā kaklā!!!!

Man prieks par 21.gs tehnoloģijām - kā piemēram par skype un webkameru :))

Skūpsts - tas ir tāds smalks klusējošs solījums, ar to tad arī viss sākas...

6arpus stundas.