Šodien ļoti jauks vakars dejās. Stundu dejojām, pēc tam stundiņu pasēdējām, pasvinējām Ziemassvētkus dzerot karstvīnu un ēdot piparkūkas un mandarīnus :)
Tikai diemžēl, man atkal uznāca sentiments par to, ka negribu viņus pamest. Visu pārējo vēl varētu k-kā. Bet viņi ir tik liela dzīves sastāvdaļa, ka nāk raudiens domājot par to, ka iespējams (cerams - savā ziņā) nāksies viņus uz četriem gadiem pamest. Tas ir tik daudz. Četros gados sastāvs varētu mainīties tik daudz...