Bļin, tas patiesībā ir tik jocīgi.
Šodien satiku Miku - pastaigājām pa rajonu un tā. Viņš man pateicās par to, ka es vakar viņam neļāvu iet sist pa seju 30gadīgiem večiem. Viņš man pateicās par to, ka esmu labs draugs.
Es nenormāli par to priecājos, jo varbūt mēs beidzot tiešām varam kļūt par labiem draugiem, nevis saskrieties katru piektdienu Vecrīgā, kur es viņu izmantošu šim un tam un jā.. man vairs nebūtu jāklausās par to, cik ļoti mani mīl un un un..
Tas man atgādināja kā šodien , kad viņš ar mani sagaidīja transportu un pateica 'Nebūtu tu tik smuka, es te nestāvētu' :))
Un vispār. Es tikko sapratu, ka man viņš sāk iepatikties tāds kāds viņš ir. Nevis kā sākumā es viņu mēģināju padarīt tādu kā es gribu.
Redz kā. Mazais pislis man ir arī ko labu iemācijis.