February 25th, 2011

• 2/25/11 01:13 pm
• Šodien bija liela diena. Mazā pirmo reizi palika pie auklītes un es aizlaidu patusēt pie Melisas.
  
  Es biju gaidījusi, ka Melisa un viņas mazie būs vīlušies, ka ierados bez Anželīnas, bet ko vajag to vajag. Vismaz es mierīgi varēju pasēdēt, padzert tēju un parunāties. Nebija jāskatās apkārt un jāvāc mazā čupā. Ar punci to darīt nav nemaz tik viegli.
  Tagad liekas, ka mēle piepampusi no čatošanas, sen nebijām ar viņu tā kārtīgi izrunājušas. Ceru, ka viņa varēs vēl pirms mazās piedzimšanas pie manis iestūrēt. Man ļoti palīdz tagad tikties ar cilvēkiem, kuri man patīk. Laiks paskrien ātrāk un aizmirstas, ka smagi :))
  
  Pa ceļam uz mājām savācām Anželīnu no auklītes. Sīkā izskatījās izpumpējusies, bet absolūti laimīga. Neteiktu, ka būtu pārāk noilgojusies pēc mums. Atskrēja, sabučāja un mierīgi iekāpa mašīnā ar smaidu. Pēc viņas varēja redzēt, ka laiks bija pavadīts ļoti labi. Auklītei jau bija ko pastāstīt arī. Viņai šodien bija vēl divi puikas apmēram Anželīnas vecumā, visi kopā aizgāja uz bibliotēku. Tur bija tāda kā speciālā nodarbība bērniem, kur viņi varēja padejot un padziedāt. C'mon, Anželīnai nekas tik ļoti nepatīk kā dziedāšana un dejošana!
  Izrādījās, ka viņa zina daudzas dejas un dziesmas, gan jau no CBeebies iemācījās, jo es pati speciāli neko īpaši nemācīju. Tā lūk, viņa bija pašā uzmanības centrā, dejoja, sita plaukstas un kliedza 'Jēēē!', kad vajadzēja papriecāties. Ja godīgi, ļoti izklausās pēc viņas. Nodarbības vadītāja lūdza auklīti atvest Anželīnu vēl, jo viņa ļoti pozitīvi stimulēja citus bērnus. Es domāju, ka pārplīsīšu no lepnuma :DDD
  Vo, kāda man meita!
  Tagad ar visu nopietnību ar vīru apsveram domu mazo vest pie tās auklītes vismaz reizi nedēļā regulāri.
  
• Current Music: Klusums, bandīts čuč
  Current Mood: Pleased
• 0 commentsLeave a comment