November 2nd, 2008

• 11/2/08 10:40 am
• Tā, šorīt piecēlos ne no tās kājas. Sasha, nu tāds enģelītis, taču noveda mani līdz baltajām pelītēm, ka skatīties uz viņu negribēju. Rīta pusē sī kaut ko ņēma un grabināja, čaukstināja un nez ko vēl darīja viesistabā. Dusma parāva, bet nepietiekoša, lai uzvarētu slinkumu un miegu, lai pieceltos un sadotu viņai pa pūkaino pakaļu. Pēc laiciņa piecēlās vīrs uz darbu un aizgāja uz virtuvi man kafiju taisīt. Es guļu. Tas ir gulēju, līdz Sasha saka baurot. Dzirdu, ka vīrs mēģina viņu nomierināt, iedeva viņai svaigu ūdeni, barību, šī tik mauro. Kā vēlāk izrādījās, viņa prasījās viņam uz rokām, bet viņš nevarēja viņu paņemt, jo bija aizņemts. Pēc 15min mani nervi neizturēja un es uzbļāvu viņiem abiem diviem, lai tak beidzot klusums te ir, lai apklusina viņu kā grib. TĀDA dusma parāva, taisni asaras birst, ka neļāva man pagulēt un šitādā veidā pamodināja. Nez kāpēc tagad smiekli nāk šo rakstot, bet no rīta biju sapsihojusies ne pa jokam :D Vīram nācās fiksi apklusināt Sashu un tad skriet vēl mani mierināt. Nabags, bet nu jau maz palicis :D Galvenais, Sashsa atskreja līdz ar viņu: tāda balta un pūkaina, saka murrāt un pieglausties man, tjip, mosties, saulīt. Grrr.. Toties vīŗs paglaudīja man punci, parunājās, psjo, izlēmām, ka iesim brokastot, jo kafija - garšīga un smaržīga - ir gatava un mani gaida. Pa ceļam uz virtuvi noskaidrojās, ar ko Sasha trokšņoja no rīta. Tā bija man Omega3 vitamīnu paciņa!!! Šī... es pat nezinu kā viņu nosaukt, izrija no tās paciņas trīs kapsulas (un tās nav nemaz tik mazas) un trīs vienkārši attaisīja. Bļins, vēl taisni žēl palika, jo pirku nevis parasto Omega3, bet tur kaut kādu super-duper un tas nemaksāja lēti. Zilacaina maita.
  
• Current Mood: Grrr...
• 0 commentsLeave a comment