October 21st, 2008

• 10/21/08 12:41 pm
• Nu tā, vakar mūsu ģimenītei bija liela diena - otrā USG, kuru gaidījām ar milzīgu nepacietību jau no augusta. Vēl pa ceļam uz slimnīcu bēbim piesolījām bļodu ar zemenēm, kādu drēbes gabaliņu attiecīgajā krāsā un vakarā ar viņu paspēlēties, ja tikai uzvedīsies labi un neslēpsies, savādāk nekā. Laikam iekārdinājām un ķipars izrādījās kā mācēja :D Dakterītēm sagādāja zināmas grūtības viņu nobildēt, jo man tur nevis bēbis bet mūžīgais motoriņš, kurš atrodas nemitīgā kustībā. Citas stāsta, ka USG laikā bēbis guļ un nevar pamodināt, es nevaru iedomāties kā tas ir - bēbis guļ. Mazās kājiņas patstāvīgi min neredzamus pedāļus vai tiek viltīgi sakrustotas, mazās dūrītes tiek pievilktas pie sejas un tad pēkšņi rociņas tiek izstieptas un izskatās ta ka mātu sviecinus mums. Pāris reizes tas USG verķītis arī bija norāvies, jo, laikam, sīkais nejūsmoja par sevis bakstīšanu :D Cītīgi izpētīja un izmērīja visus orgānus. Viss ir perfekti un pilnīgi atbilst normām. Man ļoti patika moments, kad varēja redzēt kā mazā sirsniņa pumpē asinis. Tika pievērsta uzmanība ari tam, kā tiek pumpētas asinis no manis un vai bēbim pietiek skābekļa un barības vielu. Viss super, jo plūsma ir pietiekoša, placentas novietojums augsts, kas nozīmē tieši tā kā vajag ;) Uz beigam palūdzām ari paskatīties dzimumu, ja tas ir iespējams. Mazais uzreiz sakrustoja kājiņas un noslēpās un daktere, laikam reizes piecas, iebakstīja ar to verķīti pa kājiņām, lai parādītos :D Tad us īsu brīdu kājiņas tika atplēstas un atkal sakrustotas, tacu ārstes verdikts: Man izskatās pēc meitiņas :) Vīrs atplauka smaidā, a es pilnīgi apstulbu. Vienmēr gribeju meitiņu, taču likās, ka būs puika un es biju biju pat samierinājusies ar to. Vīrs gan bija skeptisks un ne uz ko necerēja, viņam bija vienalga kas, kā tik vesels. Ja man pateiktu, ka būs puika, man arī būtu neliela škrobe, jo vienmēr gribējās meitenīti, tacu tas būtu atbilstosi manām iekšējām sajūtām. Tagad pateica, ka meitiņa, it kā esmu ļoti priecīga, jo tiku pie kā gribēju, bet nespēju noticēt, ka mana iekšējā sajūta mani pievīla. Īsāk sakot, īstā seiviete, kurai nekad nebūs labi :DDD Taču vīrs malacis, ne uz ko nesacerējās un bija patiesi laimīgs par to kas ir. Jau pat vārdiņu izdomājis un tagad visiem skrien un stāsta, ka viņam būs meitiņa. Punci arī traki mīļo, jo tur augot viņa princesīte. Es saku, lai pagaida, vārdiņu vel ielikt vienmēr paspēsim un vel 100x pārdomāt varam līdz dzemdībām, šis tik nē, labāka vārdiņa nevar būt :) Visi apkārt arī saka, ka būs īstā tēta lutekle un viņš viņu sabojās. Laikam aizmirsa, ka būs arī stingrā māte :D Savus solījumus attiecībā pret meitiņu izpildījām: izstaigājam visus pieejamos bērnu veikalus (ārprāc, kur vīram tik traka interese) un Disney veikaliņā nopirkām tādu pufīgu, siltu un pūkainu kombinezonu rozā krāsā ar kapuci. Vislabāk man patika mazas austiņas uz kapuča un pēdiņām, nu dikti mīļi. Mazo tādā kombinezonā noņurcisīm :D Vakarā tika notiesāta liela zemeņu un kazeņu bļoda, kā arī pabakstījos ar viņu. Dots pret dotu ;) Ceru, ka dzimums noteikt precīzi un dzemdībās nenāksies vilties :DDD
  P.S Naktī ap vieniem vīrs pamostas un saka, ka noteikti piedalīsies dzemdībās o.O Afigetj, par ko šis domā pa naktīm :D Laikam streso, ka neņemšu līdzi, jo es esmu noskaņota pret viņa līdzdalību... vismaz pagaidām...
  
• Current Mood: thoughtful
• 11 commentsLeave a comment

• 10/21/08 04:05 pm
• Nu tā, izskatās, ka mans vīrs reāli iespringa uz to bērnu padarīšanu. Šodien atnāk uz pusdienām ar silikona formu sniegavīra izskatā. Uz manu izbrīnīto skatienu teica, ka kopā ar meitiņu ābolu šarloti cepšot un tad rotāšot. Kā viņam neciešas :D
  P.S Sagribējās Ziemassvētkus :D
  
• Current Mood: happy
• 0 commentsLeave a comment