June 3rd, 2008

• 6/3/08 01:07 pm
• Vakar pļāpāju ar savu sīci pa skype. Šī apgūlās kameras priekšā un tik glauda savu punci :) A puncis liels, a puncis smuks... vissmukākais. Nenoturējos, nobildēju. Aizsūtīju viņai. Saka, ka reizēm var jau redzēt no ārienes kā mazais ar kājiņu vai rociņu baksta. Mirstu aiz ziņkārības: puika vai meitene? Jāgaida līdz 26. jūnijam. Ilgi.
  Jā, vakar arī pabeidzām antibiotiku kursu Sašai. Forši apzināties, ka viņa ir vesela. Beidzot. Bija laiciņš, kad viņa lika mums bišķiņ pastresot par viņu. Tagad ēd par trijiem, spēlējas (īpaši no priekiem, kad vīrs pārnāk no darba) un blenž uz manis ar savām milzīgajām zaļgan zilajām acīm. Skatos uz viņu un apzinos, cik tukšas mājas bija bez viņas. Viss bija pārāk klusi, pārāk kārtīgi, pārāk vientuļi. Un tagad tik forši gulēt un just, ka viņa staigā pa kājām vai apķer tavu roku, piespiežas cieši klāt un guļ līdz rītam. Vīrs arī nevar piepriecāties.
  
• Current Music: Papa Roach - Last Resort
  Current Mood: lazy
• 0 commentsLeave a comment