Mr. Richard, vai Tu zini, kas ir nav?

Vakar atklājās, ka man un pudeles māsai ir vienāds fetišs.

Pa tirgu pastaigājās ļoti simpātisks pīļu pāris. Izskatījās ne tuvu tik apjukušas, kā es unīša rimčikā. Kkāds neiespējams tas veikals.

Tā, mājas ballītēs turpmāk skanēs arī kantrī mūzika. Man ir jauna mīļākā grupa. Ļoti laba. Viņi dzied, piem., Take It Easy (Love Nothing). Meitenes, mācieties līnijdejas!

A knock, a knock, a na, na, na, na, knock

Man vajag tikai, lai parādās vieninieks iekavās (1), tad varētu dzīvot tālāk jau ar mierīgāku sirdi.

Eh, viņš ir īsts brīnums. Lai tikai pamēģina man salauzt sirdi!

Karen, put me in a chair, fuck me and make me a drink (c)

Nu kāpēc gan viņš nevarēja mani sagaidīt pie Narvesen durvīm, pasakot, ka tā otra kafija ir domāta man, lai mēs varam iepazīties? Nu un kāpēc es kaut ar aci nekad nevaru piemiegt, izņemot vienu ārkārtas gadījumu skaidrā prātā un neskaitāmus -- dzērumā?

Aluminum, tastes like fear
Adrenaline, it pulls us near
(c)

Tv rāda Teddy Awards. Ja acis nemelo, pirmajā rindā sēž Klaus Wowereit. Viens enģelītis dejo, fonā skanot Twilight ((c) Antony & The Johnsons). Amazing. Reibstu no Berlīnes, ne no Bacardi. Tā arī neesmu bijis ārpus sava rajona, izņemot ciemošanos pie Willy un lielisko vakaru Geburtstagklub. Tā ir, ka nav Esmika, kas mani pamodina ar kafiju vai kā citādi disciplinē, lai visu dienu nenogulētu. Thorsten kārtējo reizi komā kkur. Un tā vienmēr, nekad (!) neizdodas godam atvadīties. Labi, jādodas iedzert atvadu alus ar večiem bārā ap stūri.