"Cikos beidzi kvasīt?" un "Tu esi ķermojaģernij!" bija pirmie vārdi, ko man šorīt veltīja kolēģis.

Tagad vissvarīgākais saglabāt vēsu galvu.

Labi, ka tomēr biju nomainījis palagus.

Tikko tiku uzaicināts uz pastaigu. Aaaaaaa.. amazing!

Daiquiri putās viņš zīmēja sirdi. Nemaz negribu zināt, par ko viņš tajā brīdī domāja.

Es neciešu svētdienas (it sevišķi tādas, kā šī). Priekā!

Mēs kopā pateicām vārdu "starts" un gandrīz kopā -- "nepazūdi", bet mēs nekad nebūsim kopā.

Manam čempionam 1h50!

Rokas trīc, mugura slapja. Nervi netur. Bet jūtos lieliski. Gribas, lai mirklis apstājas.

Ta, šodien viss tika salikts pa plauktiņiem. Būs man jāsamierinās ar vienu loveri. Tas laikam labi, jo citādāk tā jau būtu zinātniskā fantastika.