| |
[Mar. 4th, 2009|09:35 am] |
viens, divi, trīs
nu tu piespiests būt brīvs |
|
|
| |
[Mar. 4th, 2009|09:39 am] |
|
brīžiem domāju, ka mīlestība (necenšoties definēt - romantiska, draudzīga vai citāda) - tā ir tikai tāda neliela daļa no daudz fundamantālākas nepieciešamības - no vajadzības ticēt, ka pasaule vispār ir dzīva, kustināma, mainīga un maināma. kā teorētisku iespējamību gūzma pasaule ir pretīga, netīra un šķebinoša, bet, ja fiziski ar labu gribu izdodas iedzīvināt, saspēlēties ar kādu daļu, parādās jēgas sajūta, radošs prieks. un tādā aspektā šķiet, ka mīlestība ir abpusējs [tikai viegli greizs] spogulis, kur sastopas šīs rotaļas tieksmes. |
|
|