| [ |
music |
| |
Placebo - bigmouth strikes again |
] |
Sievietes (varbūt kāda mani oponēs) mīl vīriešus, kas ir nedaudz "netīri", tādus, kas garantē sievietei interesantu dzīvi. Piedzīvojumus. Tādi, kas nedaudz ieskrāpj, bet ne tā, lai jāliek šuves. Kaislīgus un nepieradināmus. Tādus, kas lineāro esību prot pārvērt īstā un reibinošā DZĪVĒ. Tādus, kas mīl tā, ka liek asinīm sastingt tikai pieskaroties un elpai kļūt smagākai pat nenoskūpstot. Savvaļas zvērus. Pat nedaudz pirmatnīgus. Stiprus. Tādus, kas sagroza dzīvi un līdz pēdējam atomam liek justies kā sievietei. Ar harizmu. Vadoņus. Sūrstoši "asus". Tādus, kam no tevis neko nevajag, bet tomēr viņš ir kopā ar tevi, lai gan zini, ka kādreiz viņš vienkārši pazudīs. Jo ir cilvēki, kuri tavā dzīvē ir, lai parādītu to, ka katrs ir brīvs pēc savas būtības un mums nav tiesību okupēt to, kas mums nepieder, un nebūt tiem, kas esam mēs paši.
Un, ja šāds vīrietis ir bijis, tad ir vienaldzīgi visi pieraudātie spilveni, negulētās naktis,domājot par viņu, tas, ka dzīve bez viņa kļūst pliekana un vienmērīga...Jo skaistums ir mirkļa zūdamībā. Un agri vai vēlu tāpat gribās pateikt - Paldies, ka man pieder tas, ka es biju ar Tevi.
|