domu pils

urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne domu pils Eva Eva dana.tarasova@gmail.com Eva 2012-07-11T21:42:30Z 2012-07-11T21:42:30Z urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:129022 2012-07-12T00:42:00 2012-07-12T00:42:00 2012-07-11T21:42:30Z 2012-07-11T21:42:30Z A moment of happiness, you and I sitting on the verandah, apparently two, but one in soul, you and I. We feel the flowing water of life here, you and I, with the garden's beauty and the birds singing. The stars will be watching us, and we will show them what it is to be a thin crescent moon. You and I unselfed, will be together, indifferent to idle speculation, you and I. The parrots of heaven will be cracking sugar as we laugh together, you and I. In one form upon this earth, and in another form in a timeless sweet land. Kulliyat-e Shams, 2114 Sufi poetry urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:128467 2012-06-19T21:36:00 2012-06-19T21:36:00 2012-06-19T18:36:49Z 2012-06-19T18:36:49Z This is love: to fly toward a secret sky, to cause a hundred veils to fall each moment. First, to let go of live. In the end, to take a step without feet; to regard this world as invisible, and to disregard what appears to be the self. Heart, I said, what a gift it has been to enter this circle of lovers, to see beyond seeing itself, to reach and feel within the breast. The Divani Shamsi Tabriz, XIII urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:113352 2011-07-27T13:41:00 2011-07-27T13:41:00 2011-07-27T10:44:06Z 2011-07-27T10:44:06Z Nav nekā jautrāka, kā lasīt pašpārliecināta un "es esmu tik kruts, bļ%^&*, jūs visi esat sū.." cilvēka blogu, zinot viņa dark dark secrets. Nevaru apvaldīt mazu ļaunu smaidu. urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:113074 2011-07-26T20:45:00 2011-07-26T20:45:00 2011-07-26T17:46:05Z 2011-07-26T17:46:05Z Tagad es esmu pilntiesīga LU SZF Politikas zinātnes studente. Parakstīju līgumu. viss ir labāk, kā cerēts! p.s. labākais līdzeklis pret stresu - likšanās gulēt pirms 00:00! urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:112575 2011-07-22T23:42:00 2011-07-22T23:42:00 2011-07-22T20:57:43Z 2011-07-22T20:57:43Z Šodien saņēmu ziņu epastā, ka esmu pieņemta budžetā LU politiķos. :O Tur pieteicās vairāk kā 800 cilvēku, un es esmu viena no 25 budžetniekiem. :O p.s. kā reiz rakstīja Saurijs - es jūtos kā no jauna nomirusi! ^_^ prieki, prieki. &gt;_&gt; urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:111995 2011-07-19T20:13:00 2011-07-19T20:13:00 2011-07-19T17:16:29Z 2011-07-19T17:16:29Z Vāks, man sen nav bijis tik draņķīgi. PMS un nenormāls gastrīta saasinājums situācijā, kad man obligāti ir jābrauc un jādara, tas ir šausmīgi. Galu galā māsa iesniedza dokumentus, kamēr es mājās ārstējos. Šobrīd varu aiziet uz virtuvi un atpakaļ. Tas ir milzīgs progress. Debīlākais ir tajā, kas šodien atklājās : iestājpārbaudījums LKA un RSU ir vienā dienā un vienā laikā. Protams, ja es tikšu līdz LKA pēdējai kārtai.. un tomēr. Starp citu, šodien uzzināju, ka ir vēl briesmīgāks suns - taksis par to, kuru jau zinu. Šis, kad tu raudi, lūr uz tevi, līdz tu izšņauc degunu kabatslakatā, jo.. viņš pēc tam to apēd. APĒD! urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:111630 2011-07-17T23:53:00 2011-07-17T23:53:00 2011-07-17T21:40:52Z 2011-07-17T21:40:52Z <img src="https://lh6.googleusercontent.com/-hE8SaXXzQaY/TiIRalyhquI/AAAAAAAAAGU/cQ13AUXnO0s/elgortvogueit1993septsucd5_large.jpg"> urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:111504 2011-07-17T23:27:00 2011-07-17T23:27:00 2011-07-17T20:53:18Z 2011-07-17T20:53:18Z "...From childhood's hour I have not been As others were-I have not seen As others saw-I could not bring My passions from a common spring. From the same source I have not taken My sorrow; I could not awaken My heart to joy at the same tone; And all I lov'd, I loved alone..." /E.A.Poe "Alone"/ urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:111015 2011-07-12T22:24:00 2011-07-12T22:24:00 2011-07-12T19:26:35Z 2011-07-12T19:26:35Z "Girls do not dress for boys. They dress for themselves, and of course, each other. If girls dressed for moys, they'd just walk around naked at all times." - Betsey Johnson p.s. par pārliecinātību, ka cilvēks visu zina. urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:110089 2011-02-23T20:42:00 2011-02-23T20:42:00 2011-02-23T18:42:30Z 2011-02-23T18:42:30Z Es tā sapratu, ka cilvēks ir superpārliecināts par to, ka visu zina un visu saprot tikai divos periodos savā dzīvē - kad viņš ir pusaudzis un iespējams, arī sirmā vecumā. Pārējā laikā - kā piemēram, tajā, kuru šobrīd esmu sasniegusi es savos bez piecām minūtēm 19 gados - ļaudis jūtas tikpat dumji un bērnišķīgi, cik es. Kā viens ļoti bagāts cilvēks reiz teica : "Mēs visi esam bērni. Mēs esam bērni, kuri tēlo kaut kādas lomas - baņķiera lomu, skolotāja lomu, vecāku lomu. Bet allaž esam un paliekam bērni." Īpaši jūtīgā es. urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:109598 2011-02-18T23:21:00 2011-02-18T23:21:00 2011-02-18T21:50:29Z 2011-02-18T21:50:29Z Gandrīz vai sadauzīju stikla ekspozīciju Emīla Dārziņa muzejā. Visi gāja prom no telpas, kad es ieraudzīju ko man interesējošu - vecu uzvalku, kas bija rūpīgi salocīts un palikts zem stikla. Lapiņa tam blakus vēstīja "Šajās drēbēs tika atrasts Emīls Dārziņš pēc nāves." Es šausmās burtiski atlecu malā - atkritu pret pārējiem stikla plauktiem, kas visi skaļi nodžinkstēja. Nu, slimie cilvēki, turēt drēbes, kurās cilvēks ir traģiski gājis bojā. Un es brīnījos, kādēļ likās, ka telpa smird pēc asinīm un nāves. Esmu visai sensitīva šajos jautājumos. Reiz gājām divatā pastaigā uz mežu. nonācām kādā vietā un piepeši man radās absolūti nepamatotas bailes. Man bija tik ļoti nepatīkami, ka es, neizturēdama, skrēju visu ceļu līdz pat šosejai, kas veda ārā no meža. Kad tiku ārā, jutu, ka beidzot varu ieelpot. Es prasīju, kas tā par vietu - atklājās, ka tur tika izšauti ebreji kara laikā. Kaut arī man patīk vecas lietas, es tomēr nespēju tās turēt sev blakus. Antikvariātos es jūtu, kā lietas ir ar kaut ko piebāztas - te ļoti negatīvas, te pozitīvas, te neitrālas. Tāpēc, lai kā es arī mīlētu pilis, muižas un vietas ar vēsturi, lielākoties es nespēju tajās uzturēties - man nāk panikas lēkmes. Jo vecāka kļūstu, jo sensitīvāka esmu. Reizēm esmu sajūsmā par kādām ieliņām - kurām citi nepiegriež ievērību, jo tur es jūtu laimi. Tas viss attiecas arī uz cilvēkiem. Cik gan reizes negatīvie cilvēki mani ir izmantojuši kā tādu mačalku, kurā izberzēt savas negācijas? Neskaitāmas. Agrāk es nepratu atrast vietu, kur attīrīties pašai no tiem sārņiem, bet tagad jau protu neielaist to visu sevī. Vispār, mācos. Čau, pasaule! urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:109313 2011-02-17T21:49:00 2011-02-17T21:49:00 2011-02-17T20:06:08Z 2011-02-17T20:06:08Z Varbūt, atgriežoties šajā blogā, man ir jums un sev pašai jāatgādina, kas tad īsti ir mistiskā būtne eimirianne. Kad man bija tikai četrpadsmit gadi, es uzrakstīju savu pirmo īsto stāstu. Tas gan bija fanfiks - tobrīd mitu kurbijkurnē, kur sastapu arī lielu daļu cilvēku, kas kļuva par maniem labiem draugiem. Manā galvā stāsts mainījās līdz ar mani. Taču kopumā sižeta līnija bija viena. Varam arī vietām sulīgi pasmieties, jo man tomēr tobrīd bija tikai 14 gadu. Eimirianne bija franču meitene, kas devās mācīties uz izslavēto Cūkkārpu. Viņa ir īsa auguma, tumšiem, gariem, vijīgiem matiem un šķelmīgu smaidu. Īsta feja. Dzīvespriecīga un jauka. Taču cik jau nu jauks var būt cilvēks, kas nokļūst Slīdenī. Viņa skolā sastopas ar nepatiku starp torņiem, Grifidors pret Slīdeni, Malfojs pret Poteru. Sākumā viņai iet pie sirds kāds jaunietis, kurš gan nav tas labākais no visiem. Krāpj viņu, nelietis, un vispār nav īsti pieaudzis, vienkārši nav īstais Eimiriannei, jeb Eimijai. Eimirianne vienīgā interesējas, kādēļ Drako Malfojs ir depresīvs, kā arī izvelk viņu no pašnāvības mēģinājuma. Abi sadraudzējas. Taču tad Eimiriannei kas atgadās. Diemžēl, kaklarota, kuru viņai uzdāvināja viņas draugs, īstenībā ir apburta un padara Eimirianni par slimu, gluži kā dienasgrāmata padarīja Džinniju par slepkavniecisku psihopāti. Eimirianne atgūstas tikai tad, kad saprot, kad jau ir atgriezusies no sirojumiem asiņainām rokām un brūcēs. Long story short - Malfojs apprec Eimirianni, kaut arī viņi viens otru nemīl, lai Eimijai nebūtu jāprecas ar to nelieti, ar kuru viņa satikās un kurš bija no labas dzimtas. Protams, viņi beigās viens otrā iemīlās. ^_^ Neteiktu, ka itin viss manā dzīvē ir sakritis ar to, ko biju rakstījusi savā stāstā, taču lielos soļos tā varētu būt. Man ir mans Drako Malfojs, cilvēks, kuru esmu glābusi, kurš ir glābis mani. Man ir arī nelietis bijušais, kurš gan nav vainīgs ne pie kā, jo vienkārši nebija īstais. Bet pats svarīgākais ir tas, ka sev esmu es pati un katru dienu vairāk kļūstu par sevi. Ir savādi palūkoties atpakaļ uz kaut vai trīs gadus garu manas dzīves vēsturi - nonkonformisms, kurš izpaudās tik konformistiski cik vien varēja, bulīmija, pirmās attiecības, sevis meklējumi. Vispār, beigu galā es varu pateikt, ka tieši tagad esmu nonkonformiste. Tāpēc, ka tieši tagad esmu unikāla. p.s. iepriekšējos ierakstus es sākumā vēlējos dzēst ārā, bet .. nolēmu to nedarīt. Viss ir tā, kā tas ir, man droši vien par šo to būtu kauns, ja es to pārlasītu, bet kopumā - tā ir mana pagātne, lai tā tur arī atrodas. urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:107930 2009-08-31T21:02:00 2009-08-31T21:02:00 2009-08-31T18:03:05Z 2009-08-31T18:03:05Z just give me novocaine, mļe. urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:106301 2009-05-15T14:51:00 2009-05-15T14:51:00 2009-05-15T11:50:34Z 2009-05-15T11:50:34Z Esmu karamašīna. Iedod iemeslu, un es gāzīšu kalnus un noraušu galvas visiem, kas stājas ceļā. Atzīšanās urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:105267 2009-04-14T22:04:00 2009-04-14T22:04:00 2009-04-14T19:08:13Z 2009-04-14T19:08:13Z Man liekas, ka par tādām lietām kā puķītēm, putnu dziesmām pavasara rītos runā nevis tie, kam apnicis dzīvot vai nav, ar ko sevi izklaidēt - kā bieži domā pusaudži - bet tie, kas ir sasnieguši tādu miera stāvokli un nesatricināmību, ka tiem nav jāuztraucas, ka tiem nav jāgaida briesmas ik uz soļa, viņi vienkārši zina, ka tās pārvarēs. Ka nu viņi var vienkārši izbaudīt tagadni, tādu, kāda tā ir - skaista. Agrāk es domāju kā pusaudži. Par HP un reliģiju urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:101565 2008-10-06T02:05:00 2008-10-06T02:05:00 2008-10-05T23:11:41Z 2008-10-05T23:11:41Z Mana ticības mācības skolotāja lika mums sanest HP grāmatas un Pokemonu fiškas un kladītes, tad mēs visu sametām kaudzē un dedzinājām. (sun) Viņa nebeidza pieminēt, ka esmu sātana meita, jo neesmu kristīta katoliete, atstāja mani pēc stundām un pratināja un es meloju, ka jau drīz būšu kristīta. Nē, tas vēl joprojām nav noticis, bet man ir palikušas šīs sirsnīgās atmiņas un darba burtnīcas ar mūķenēm, kuras spēlē badmintonu. Un - es būšu luterāne. No Aiz bloga. urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:98943 2008-09-25T13:33:00 2008-09-25T13:33:00 2008-09-25T14:51:30Z 2008-09-25T14:51:30Z Anita Masaļska: Kāpēc dzīvot neforši, ja var forši? Kas ir forši? Tas ir - dzīvot šodien! Tu mani gribi, es tevi arī! Tu mani mīli, es tevi arī! Žurnāliste: Bet šo sajūtu taču gribas noturēt... Anita Masaļska: Ok, pieņemsim, ka mums abām ar tevi tagad, oktobrī, gribētos kokiem lapas noturēt. Stāvam un turam. Turam klāt. Ko mēs piemānam? Pirmkārt, sevi. /Vineta Krastiņa "Viņa dzīvo kā grib. Patiešām, kā grib", LILIT, 2007. gada novembris/ Emilie Autumn. Poetry urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:96580 2008-09-20T12:54:00 2008-09-20T12:54:00 2008-09-20T10:24:44Z 2008-09-20T10:24:44Z This empty space cannot be filled Your kind words bleed right through me And I could cry but I’d only lose my tears Just another form of release Release what – I’m empty You could pass your hand right through my body And touch the wall behind me But who, for all my emptiness, Who would have the strength to lift me up? My faith in mortal man is badly bruised The gods have proven to be deaf Or else they have a perverse sense of humor Apparently these are European gods For there is nothing funnier than a fat man in a tutu. 20. oktobrī, 10 ls urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:95170 2008-09-17T17:31:00 2008-09-17T17:31:00 2008-09-17T14:32:55Z 2008-09-17T14:32:55Z EMILIE AUTUMN BŪS MELNAJĀ PIEKTDIENĀ!!!!!!!!!!!! ES ZVĒRU, ES BŪŠU!! O. Vailds urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:91872 2008-09-05T16:32:00 2008-09-05T16:32:00 2008-09-07T07:40:21Z 2008-09-07T07:40:21Z <a name="cutid1"></a> SALOME [She leans over the cistern and listens.] There is no sound. I hear nothing. Why does he not cry out, this man? Ah! if any man sought to kill me, I would cry out, I would struggle, I would not suffer . . . . Strike, strike, Naaman, strike, I tell you. . . . No, I hear nothing. There is a silence, a terrible silence. Ah! something has fallen upon the ground. I heard something fall. It was the sword of the executioner. He is afraid, this slave. He has dropped his sword. He dares not kill him. He is a coward, this slave! Let soldiers be sent. [She sees the Page of Herodias and addresses him.] Come hither. Thou wert the friend of him who is dead, wert thou not? Well, I tell thee, there are not dead men enough. Go to the soldiers and bid them go down and bring me the thing I ask, the thing the Tetrarch has promised me, the thing that is mine. [The Page recoils. She turns to the soldiers.] Hither, ye soldiers. Get ye down into this cistern and bring me the head of this man. Tetrarch, Tetrarch, command your soldiers that they bring me the head of Iokanaan. [A huge black arm, the arm of the Executioner, comes forth from the cistern, bearing on a silver shield the head of lokanaan. Salome seizes it. Herod hides his face with his cloak. Herodias smiles and fans herself. The Nazarenes fall on their knees and begin to pray.] Ah! thou wouldst not suffer me to kiss thy mouth, Iokanaan. Well! I will kiss it now. I will bite it with my teeth as one bites a ripe fruit. Yes, I will kiss thy mouth, Iokanaan. I said it; did I not say it? I said it. Ah! I will kiss it now . . . . But wherefore dost thou not look at me, Iokanaan? Thine eyes that were so terrible, so full of rage and scorn, are shut now. Wherefore are they shut? Open thine eyes! Lift up thine eyelids, Iokanaan! Wherefore dost thou not look at me? Art thou afraid of me, Iokanaan, that thou wilt not look at me? . . . And thy tongue, that was like a red snake darting poison, it moves no more, it speaks no words, Iokanaan, that scarlet viper that spat its venom upon me. It is strange, is it not? How is it that the red viper stirs no longer?. . .Thou wouldst have none of me, Iokanaan. Thou rejectedst me. Thou didst speak evil words against me. Thou didst bear thyself toward me as to a harlot, as to a woman that is a wanton, to me, Salome, daughter of Herodias, Princess of Judæa! Well, I still live, but thou art dead, and thy head belongs to me. I can do with it what I will. I can throw it to the dogs and to the birds of the air. That which the dogs leave, the birds of the air shall devour . . . . Ah, Iokanaan, Iokanaan, thou wert the man that I loved alone among men! All other men were hateful to me. But thou wert beautiful! Thy body was a column of ivory set upon feet of silver. It was a garden full of doves and lilies of silver. It was a tower of silver decked with shields of ivory. There was nothing in the world so white as thy body. There was nothing in the world so black as thy hair. In the whole world there was nothing so red as thy mouth. Thy voice was a censer that scattered strange perfumes, and when I looked on thee I heard a strange music. Ah! wherefore didst thou not look at me, Iokanaan? With the cloak of thine hands, and with the cloak of thy blasphemies thou didst hide thy face. Thou didst put upon thine eyes the covering of him who would see his God. Well, thou hast seen thy God, Iokanaan, but me, me, thou didst never see. If thou hadst seen me thou hadst loved me. I saw thee, and I loved thee. Oh, how I loved thee! I love thee yet, Iokanaan. I love only thee . . . . I am athirst for thy beauty; I am hungry for thy body; and neither wine nor apples can appease my desire. What shall I do now, Iokanaan? Neither the floods nor the great waters can quench my passion. I was a princess, and thou didst scorn me. I was a virgin, and thou didst take my virginity from me. I was chaste, and thou didst fill my veins with fire . . . . Ah! ah! wherefore didst thou not look at me? If thou hadst looked at me thou hadst loved me. Well I know that thou wouldst have loved me, and the mystery of Love is greater than the mystery of Death. HEROD She is monstrous, thy daughter; I tell thee she is monstrous. In truth, what she has done is a great crime. I am sure that it is a crime against some unknown God. HERODIAS I am well pleased with my daughter. She has done well. And I would stay here now. HEROD [Rising.] Ah! There speaks my brother's wife! Come! I will not stay in this place. Come, I tell thee. Surely some terrible thing will befall. Manasseh, Issachar, Ozias, put out the torches. I will not look at things, I will not suffer things to look at me. Put out the torches! Hide the moon! Hide the stars! Let us hide ourselves in our palace, Herodias. I begin to be afraid. [The slaves put out the torches. The stars disappear. A great cloud crosses the moon and conceals it completely. The stage becomes quite dark. The Tetrarch begins to climb the staircase.] THE VOICE OF SALOME Ah! I have kissed thy mouth, Iokanaan, I have kissed thy mouth. There was a bitter taste on thy lips. Was it the taste of blood? . . . Nay; but perchance it was the taste of love. . .They say that love hath a bitter taste. But what matter? what matter? I have kissed thy mouth, Iokanaan, I have kissed thy mouth. [A ray of moonlight falls on Salome and illumines her.] HEROD [Turning round and seeing Salome.] Kill that woman! [The soldiers rush forward and crush beneath their shields, Salome, daughter of Herodias, Princess of Judæa.] [CURTAIN.] "Esmu tajā ielicis visu savu dīvaino pielūgsmi par kuru, zināms, nekad ar Dorianu neesmu uzdrošinājies runāt. Viņš neko par to nezina. Un nekad neuzzinās. Bet citi var to uztvert. Tāpēc es negribu izģērbt sevi trulo, ziņķārīgo acu priekšā. Nemūžam es nelikšu savu dvēseli zem viņu mikroskopa. Pārāk daudz no manis ir šajā darbā. Pārāk daudz, Henrij." "Dvēseles un miesas harmonija - kāda augsta doma! Savā neprātā mēs esam tās izšķīruši, izdomājuši reālismu, kas ir dzīvniecība, un ideālismu, kas ir tukšums." urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:90845 2008-09-01T23:25:00 2008-09-01T23:25:00 2008-09-07T07:41:04Z 2008-09-07T07:41:04Z Ja man kaut ko vajag, tad tas ir papīra maiss ar diviem caurumiem. Ienīstu televīziju. Nē. Dabu 1. Septembris urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:90587 2008-09-01T13:04:00 2008-09-01T13:04:00 2008-09-16T18:43:33Z 2008-09-16T18:43:33Z Sveiki - deviņus mēnešus garām pārdomām skolas solā par vietām, kur es vēlētos būt, cilvēkiem, kurus vēlētos satikt un lietām, kuras es vēlētos darīt, ja būtu vasara, līdz vasarai, kurā es ilgi domāšu par to, kā es nekur negribu doties, par cilvēkiem, no kuriem vēlos izvairīties un par lietām, kuras jāatliek uz rudeni. Jauki dzīvojas. Brīvdabas izklaides urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:88880 2008-08-25T11:59:00 2008-08-25T11:59:00 2008-09-07T07:42:53Z 2008-09-07T07:42:53Z Kas iet pārgājienā? Es eju pārgājienā, ar Ditu! ;D p.s. Diena bija sūdīga, btw. Bet tā tūdaļ uzlabosies. Man nepatīk .. urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:87778 2008-08-23T14:38:00 2008-08-23T14:38:00 2008-09-07T07:43:18Z 2008-09-07T07:43:18Z ..bildes, kurās esošās daiļavas ir ar sarkanām, nodzertām sejām. <a href="http://i9.draugiem.lv/68/449/1068449/large_2008082311412746710.jpg">http://i9.draugiem.lv/68/449/1068449/large_2008082311412746710.jpg</a> urn:lj:klab.lv:atom1:eimirianne:86824 2008-08-22T14:53:00 2008-08-22T14:53:00 2008-09-07T07:43:57Z 2008-09-07T07:43:57Z Septembrī viss mainīsies.