Nākotnes nodomi un draņķīgā elles būšana.
Zvanīšu Sieviešmīlai.
Es gan vairāk vēlētos izdzīt no viņas mājām abus vecākus, lai uz vienu vakaru aiziet kaut kur,pie draugiem, apsegtu sauli ar siltu segu, ieslēgtu Kauns un Negods, uztaisītu tējiņu un uzceptu cepumus (ah, pie velna, nopirktu) un salauztu gabaliņos Ritter Sport šokolādi, izkārtotu to visu uz glīta porcelāna šķīvja, dabūtu arīdzan biezpiena mājiņas un pasūtītu no Gan Bei kaut kādu vistas draņķi.
Tad es viņai to visu aiznestu, mēs saspiestos kopā, grauztu tos visus draņķus un klusētu.
Būtu silti, silti, skanētu jauka mūzika, mums paliktu labāk.
Mēs sāktu smieties, runāties par neko, apskautos un tad sāktu dejot istabas vidū, būtu tik neticami viegli un lieliski..
Un tad pienāktu laiks, un es dotos prom.
Bet īsi atšķirtības mirkļi uztur draudzību.
Novērtēšu cilvēkus pēc to radītajiem prieka mirkļiem.
Man teica, ka es esot tik traģiska un dramatiska personība, un man ir aktrises talants, un man jāiet uz aktrisēm.
Pēc pieciem gadiem, LNT seriālā "Neprāta viesulis, mīlestības ielejā zem zvaigžņu lietus, pedro, pedro!":
Ofēlija(es): Ak, Pedro , Pedro!
Pedro: Ak, Ofēlija, Ofēlija!
Ofēlija: Pedro, Pedro, es tevi mīlu, bet man ir tik maz naudas un tavi draugi mani ienīst, es esmu vien nabadzīga meitene, kas dzīvo jūrmalā, palmu lapu būdā un trūcīgi ģērbjas, man ir tik maz drēbju, ak, skaties! Es nezinu, kas ir burti, es nezinu, kā ir - būt gudrai, esmu vien apkalpotāja tavas mātes bagātajā namā!
Pedro: Man vienalga, vienalga, es darīšu visu, lai tev būtu labi!
Žaks: Ak, sasodītie maitas, atklāju gan jūsu sakaru!
Ofēlija un Pedro, gultā, pārsteigti: KĀDU SAKARU?! Nekāda sakara!
Pedro: Es viņai gribēju pateikt, ka esmu viņas māsa!
Ofēlija*atraujas no Pedro kaislīgā tvēriena*: MĀSA?
Pedro: Jā, es esmu mainījusi dzimumu, trīs reizes! Es esmu Pančita!
Žaks: PANČITA? MANA MĪLA PANČITA?!
u.t.t.
