Lalala.
Fangejm.

Domāju būt par au pair kaut kad. Redzēsim.

MS izpalika.Nu viņus visus, ellē.

Skolā uz mirkli paģību. Nolēmu mājās drusku ieēst. Tas izvērtās monstrozā saldumu rīšanā. Prjaņiku paciņa (300g) un vēl divi zefīri, goddamn this. Un divi marmelādes gabaliņi. Un pilngraudu maizes šķēles, piecas.
Jūtu paniskas bailes no ēšanas, badošanos, kas mijas ar 'pārēšanos'.
Vakar visu dienu neko neēdu, līdz vakarā nograuzu pusi šokolādes tāfelītes.
Jūtu, kā mazinās manas koncentrēšanās spējas, palielinās nogurums un es nespēju nekam saņemties. Viss mani nervozē, viss krīt uz nerviem.
Man ir nepatīkami atzīties, ka kaut kas tāds ar mani notiek. Jo es pat nesaprotu, kādēļ to daru.
Ārste teica, ka es nedrīkstu vairs zaudēt svaru - kas ir vnk smieklīgi. 173/60.
Nedrīkstu? HA!

Citējot KMFDM - Every day's a good day:
"Every day’s a good day to die, fucker, die, motherfucker, bye-bye.
Idiot."
Viņu teksti sirsnīgumā mirdz.
Allaž uzlabo garastāvokli. :D

http://i185.photobucket.com/albums/x198/dana_tarasova/personal_photos/DSCF0487.jpg

un

http://i185.photobucket.com/albums/x198/dana_tarasova/personal_photos/DSCF0490.jpg

^_______________________________________________^