MS ģērbtuvē vilku nost mēteli, un visai nīgru izteiksmi lūkojos pēc somas, kad redzēju sev blakus nostājamies mazu meitenīti. Pagriezos to uzlūkot - visa tērpta mīlīgi, rozā cepurīte ar puķīti, rozā mētelītis un soma, nu, meitene ap astoņiem gadiem. Acis ieplestas, tajās jaušamas piepešas, nepārvaramas šausmas un viņa skriešus metas prom.
Esmu mazliet pārsteigta. Dodos savās gaitās, atklājās, ka manas skolotājas nav, un tamdēļ soļoju atpakaļ uz ģērbtuvi.
Dzirdu soļus. Atnāk mazā, saraudātām acīm, ar tās rūpju pārņemto māti. Viņa mani ierauga un atkal bēg prom.


Es tā arī nesapratu, ja godīgi. XD
Un es līdz šim biju pārliecināta, ka šodien izskatos glīti.