priekšdienām

Uzrakstīju testamentu un šādus tādus norādījumus bēru rīkošanā. Daudz smējos, to darot.
citēju. "Neļaut manas mirušās miesas apslacīt ar asarām" "Labprāt iegrimtu pārdomās par savu nāvi, bet zinu, ka esat savākušies tikai lai dabūtu tos divus sudrabotos steplerus un galda lampu ar abažūru"
kā arī, ka kāds laimīgais saņems manu sarkano, mežģīņoto krūšturi, savukārt kāds cits - prozas darbus. Pārējie saņems *citēju* "Sveicienus no elles, kurā jūs visus jau sen kā gaida".
Esmu to visu ieskanējusi, ja ļ. vajag - prasiet.

p.s. Lasu I. Hakamadas grāmatu, kurā tiek stāstīts par politisko sistēmu Krievijā. Must-read tipa grāmata.

Ak.. Atbildiet man uz šo te -
Elitārā Maskavas namā ieiet vīrietis. Viņš ir ģērbies astoņdesmito gadu sākuma fabrikā "Boļševička" šūtā uzvalkā, tirgū priktā kreklā, kuram uzsieta turpat iegādāta kaklasaite, kājās viņam Krievijā ražoti apavi, uz rokas pulkstenis ar zīmolu "Poļot". Pēc stundas vīrietis parādās atkal. Taču tagad viņam mugurā uzvalks no Brioni, ap kaklu - Gucci kaklasaite, kurpes ir vienalga no kurienes, bet arī ar vairākām nullēm, uz rokas - individuāli montēts Šveices pulkstenis. Vīrietis dodas uz mersedesu ar tonētiem logiem. Šoferis atver aizmugures durvis:
- Apsveicu ar atgriešanos, Vasilij Ivanovič!

Kas ir šis vīrietis, un no kurienes viņš atgriezies?