Šodien bibliotēkā vaicāju pēc Mein Kampf un Makjavelli Valdnieka. Bet tā, pašlaik lasu Romeo un Džuljetu. Tā lieliskā rinda no Džuljetas teksta:
"then kiss my lips the sin that they have took."
Pildu brūno burtnīciņu pie sadaļas "Autoritārisms" .Stāstu to, ko nevajag .Mācos uzticēties .Mācu ģitārspēli . Viņa bija sajūsmā. Mana tirkīzzilā Caraya viņai tomēr piestāv, kaut tā malās melna. Drīz aprakstīšu. Un braukšu vasarā dziedāt doma laukumā. Domāju par Ziemassvētkiem nedaudz .Un šodien gājām ar viņu, un es skatījos zvaigznēs. Bija tik melnas debesis; un spoži, mazi punktiņi. Laime!
Tad pie apbedīšanas biroja plūcām no dzīvības koka (ironija?) zariņus, jo man vajag kompozīcijai.

Es vadīšu divus pasākumus, ansambļu koncertus kleitā, brūnīgajā. Es izskatos kā šokolādes tāfelīte, šodien pagrozījos pie spoguļa.
Un dziedāšu trijos svētrītos, man atļāva būt visai melnā. Klusa nakts, svēta nakts, mikrofonā.
Rr.

no Tās dienas. ^_^

Ksenija
Ksenija2
Es un Vasīlijs, tējas namiņš
Es un Vasīlijs, XD
Es un Vasīlijs : problēma ar iedomu draugiem




Kā arī esmu priecīga. Un tu? Kā tev iet?

Update. Izdzēsts apkaunojoša satura attēls, kas kādam (khemAdēkhem) "pazemina pašvērtējumu, tu esi ļauna, Dana"

Es ēdu pastilas. Mmm..

p.s. Es nekad nebūtu domājusi, ka mana esamība vien varētu radīt tādas šausmas.
Man ir, ko sacīt un daudz, īpaši tagad. Bet es negrasos to visu publiskot. Nāks laiks, un tad viss būs savās vietās.