Paņēmu rokās savu jauko 13/14 gadu dienasgrāmatu, meklējot tur kaut kādas saprāta iezīmes.
Lūk. Tas lieliskais O. Vācieša dzejolis, "Raganas dziesmas".

I

Tara-ta, tara-ta,
tara-ta ta
tass
Karā-ta, karā-ta
karā-ta
vas ^^

Šis gan ir aizraujoši, 8.augusts.
"Jebkurš ir iemācījies šo spēli, kas balstīta uz bailēm no vientulības un vainas sajūtu."
#

Šodien man zvanīja Žuljens. Es prāta aptumsumā uzrakstīju viņam īsziņu, ar apakšēju domu "Atdod naudu", un tad nu viņš mani sazvanīja. Dīvaini jautājumi.
"Labdiēēēn?"
"Labdien, Julian.!"
"Ēēmm.. kas zvaana?"
"Tu, nelieti! Tu teici, ka ierakstīji manu numuru tālruņa katalogā."
"Mmm.. kas.?"
"Dana."
"Dana.?!"
"Nuja. Vai tu nepriecājies?"
"Nu, esmu šokēts. Ak, tagad saprotu, kas tas par kodu bija , 4.87"
"Lieliski. Attā."
"Vispār, man ir ļoti labs garastāvoklis šorīt, tīri vai varētu parunāties.. Tu gribēji ko teikt?"
"Nē, tu?"
"Nē."
"Attā."
"Čau. Līdz vēlākam"
#
Tens.
Es ilgi domāju par to, ko man uzrakstīji. Man nav, ko tev atbildēt. Vien..

"Sans toi, les émotions d'aujourd hui ne seraient que la peau morte des émotions d'autrefois" *
Tev un Jums.

#
Es sapnī redzēju Ziemassvētku kauju.



-------------------------------------

*Without you, today's emotions would be the scurf of yesterday's.

Es."Ābolu kādam?"
Tēvs, viesistabā."Jā, man, Dana. Tu varētu to arī nomazgāt."
Māte, uz dīvāna blakus tēvam."Nē, nevajag, nevajag viņa dēļ pārpūlēties."
Smiekli.
Klusums. Mazgāju ābolus.
Tēvs."Liene, nekod man!"
Māte."Kuš, kuš, meita mājās. Nestaipi rokas."


Pat sēžot blakus, viesistabā, viņi nepārstāj.
"Nekod tik stipri."
Rr.

Ejiet uz savu istabu.

Dabūju puvušu ābolu.
Sasodītais Elvi.