13#

Punktu skaits: miljards
Cigaretes: 1
Alkohola devas: 0
Pašsajūta: visai un visai beigta jūtos
Poētiskais marasms: "Es turu sevi un savas īpašības un cilvēkus rokās kā turot četras dakšas, tējkaroti un divus nažus, tos mazgājot. Es tos nevaru ilgi noturēt."
Marasms, es teicu!
Realitāte: divas gulētas stundas un mošanās pusčetros dienā, lai tūdaļ saģērbtos un pa ziemas pustumsu skrietu uz ultrasonogrāfiju, kur man pasaka visādas ne pārāk jaukas lietas, māja apgriezta otrādi, uz grīdas mētājas cigarešu paciņa un maxim's šokolādes konfekšu trauciņš izmantots par pelnutrauku. Dievs apžēlojies, es kādreiz tāda nebiju. Es biju vēl šausmīgāk haotiskāka. Tad, kad beidzot atkrītu mājās, gultā, man pazvana un triec uz mūzikas skolu, spēlēt ansambli ar Oskaru, es ierodos absolūti bezspēcīga, bet aizeju ar smaidu uz lūpām. Viņš mani kutināja. ^_^
Gaidu savējos no Minskas.
Gaidu Kseniju.


Tagad es varu beidzot atzīt, ka tev bija taisnība, mīļā. Man pietrūkst harmonijas.
Es ceru, ka to var apēst šajā šokolādes gabaliņā, kuru tagad lieku mutē. ^_^

mm, šokolāde..