*

Viss sasteigts, staccato tieši tur, kur nevajag, un prelūdija ir galīgi garām, šito nevar nevienam dot klausīties, šausmas, ka mēs tagad esam zālē, ja nu sadzird un jāiet uz klasi, bet nospēlē vēlreiz. -
Vai līdz janvārim iemācīšos? Tiešām tik traģiski? -
Nē, drusku pamācīsies, būs labi, mīļā, neuztraucies!. -

Ē. Mjā.

Māte svara vērotājos, man gribot negribot jāpārtiek no divdesmit pieciem punktiem (viņai - divdesmit viena) , divām piena / kefīra glāzēm dienā, 200 gramiem augļu un 300 g dārzeņu, kā arī random citiem ēdieniem pēc punktu skalas.

Brr.
Šorīt ēdu auzu pārslu putru, četras karotes un maizīti ar tējkaroti sviesta, maizīte 30 g.
Rupja maluma.

.. pati ieteicu - ej uz svara vērotājiem, nu ej uz svara vērotājiem! ar pašdarbību nenodarbojies.. redz, kā.
Un tagad pati. Svara vērotāja nolādētā.



Gribu saņemties lasīt "Prāta Loģiku" , bet nav spēka nekam.
NEKAM.
Pazīmēt un padejot, un vēl rakstīt kaut kādu ārpātu dienasgrāmatā, lai sadeg tās elles šausmas kādā kamīnā reiz.


Un .. saņemt stulbas īsziņas no vēl stulbākiem lopiem. Rrr.

* * *

Lai dzīvo poststruktuālisms - jo tā nosaukums ir garāks, kā hidroelektrostacija!
Nē, nav. Ir?
-_- Nav. 17-19.
Sekojoši, poststruktuālisms zaudē savu vienīgo jēgu.

Vai. Piedodiet, Deridā.
Ko es vēl tad pieminēju. Ā. Fuko.
Eko uzrakstīja "Fuko svārstu".
Es izlasīju piecas lapas.

Viss. Cauri. Man jāiedzer Hedelix. Šķiet.