Rakstu.

Šodien satiku Kristīni, manu paralēlklases draudzeni, un dabūju aptaustīt viņas meitiņu, kurai mēnesis tikai. Skaists bērns, un viņa pati arī jūtas labi.

Cik dīvaini izklausās, un es pati neticu tam, ko dzirdu. Manas Kristīnes meita.
Ak, ies laiks, un tas vairs nebūs brīnums. Kaut tagad ir.


Interesants stāsts gan ir par mūsu vēstures skolotāja personiskās dzīves piedzīvojumiem, precīzāk, to, ka tie nejauši tika iemūžināti fotoattēlos. Viņa neticami greizsirdīgā sieva, kura vienmēr liek viņam atskaitīties par visu un visiem, strādā veikalā, kurā darbojas arī šī - cik redzams bildēs - kailo miesu īpašniece, jebšu - viņas darbadevēja.
Es pavaicāju, vai viņa vismaz izskatās glīti tajās bildēs - man teica, ka nē. Tad nu gan ir skumji.
Zinot, ka tās bildes ir redzējuši visi, kuriem es vaicāju.
Man ieteica neskatīties. Būšot trauma.

Galvenais, ka par to zin katrs - tikai ne pats Andris, vai viņa sieva, pat meita - ne.
Opā!
^_^


Šodien audzināšanas stundā, kurā divdesmit minūtes skolotāja stāstīja par to, ka iztērējusi simt latu uz biļetēm teātrim, bet neviens nebrauc - sekojoši, viņas nauda ir zaudēta , šī nelaimīgā būtne piedāvājās tiem, kas brauc atlaist vienu domrakstu un ielikt desmit valodā.
Blondā aiz muguras novaidējās, ka viņai derētu desmit vēsturē - es ieteicu pašantažēt ar bildēm.
Piepeši mana stulbā klase apklusa, un sāka domāt par tādu varbūtību.

Vai.
Viņi laikam to ārprātu saliks Andra galerijā, iekš draugiem.lv

Tā ir, krāpt. !