Ikreiz, kad .. ak. Ir svētku diena.
Es tam ticu.
Tādēļ iegādājos divas peldošās svecītes, sarkanas. Vienu zeltītu sveci eglītes formā. Vienu garu , sarkanu. Un vienu melnu. Un svečturi. Un karameļkrāsas rozi.
Šodien man pavēstīja, ka es esmu skolas lepnums un gods, ka savā devītajā klasē esmu sasniegusi tik, nu tik . Un man glaudīja galvu, tas bija savādi mazliet.
Vidusskolas angļu valodas olimpiādē piedaloties kā rezerves variants ieguvu trešo vietu, kaut man bāza acīs kaut ko par izgāšanos un kaunu. Būs rajona olimpiāde, kur - akkungsdievs - būs gandrīz tikai divpadsmitās klases, bet man nav bail, es tagad tikai izliekos. Principā, es jau pašlaik mierīgi varu pateikt, kāds rezultāts man tur būs.
Šodien mazliet pierakstīju ģeogrāfijas stundā savu vienaudžu izteikumus par tēmu Migrācija un Iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Šokējoši.
Kādi ir migrācijas cēloņi?
"Inflācija!" lietišķi bilst Kaspariņš. Mazs, gaišblonds reperis, izskata ziņā joprojām trešklasnieks. Smēķē jau ilgi. Divas nedēļas. Nebeidz to atkārtot. Un bieži prasa man, kaut es viņam neko nekad nesaku, vai man neriebj viņa repera stils. Es ignorēju. Baidos ieelpot plaušās to, kas no viņa nesas.
"Kādā ziņā - inflācija? Ko tieši tā ietekmē, lai cilvēkiem nāktos migrēt? " prasu viņam. Vai tiešām būs interesējies?
Puisītis samirkšķina acis. "Ko, kādā ziņā. Vienkārši. Inflācija!"
Visi klusē. Šķiet, šī saruna ir pārāk inteliģenta, lai tajā iejauktos ar ierastajiem gārdzieniem un aurošanu.
Es smejos. Visi saskatās, uzlūko mani un sāk smieties līdzi. Tikai tad.
Protams, skolotāja tūdaļ man vaicā, ko gan inflācija ietekmē un tā uz priekšu, tiek atbildēts pienācīgi un stunda turpinās.
"Zemas algas," dīc nākamais NBA basketbolists, kurš pelnīs miljonus par spēli, cohas, man nav ko te dīkt skolā, bļed, es labāk uzreiz ietu spēlēt! Ahā. Viņa alkoholisms un nosmēķējusies seja , kā arī tauku kārta
ir katras komandas sapnis.
Apsūkāto pildspalvu paceļ blondā klasesbiedrene. Lielas krūtis. "Te ir auksti!" viņa pavicina skropstas.
"Nu, ja man nepatīk kaimiņi," saka klases gudrākā meitene.
"Ā, sekojoši, kaimiņvalstu politika?" cerīgi vaicā skolotāja.
"Nē! Kaimiņi.."
"Ja es apprecu kādu ārzemnieku.Rīgā to ir daudz . Ar mani daudz flirtē. Daudz," iepriekšminētās lielo krūšu īpašnieces galviņā radies vēl kāds sakāmais, un viņa pārtrauc Sabīni.
Vārgi paceļu roku. Esmu šausmās.
"Jā, Dana?"
"Es vēlētos minēt pāris politiskus , militārus un sociālus iemeslus. Karš, nemieri, diskriminācija, minoritāšu interešu ignorēšana, tostarp nacionalitāšu un dzimumorientāciju interešu ignorēšana, reliģiskie konflikti, un.."
Dzirdu visapkārt tik ierastos vaidus un gaudas.
Kā vienmēr.
Diemžēl tas nav viss, ko man nākas piedzīvot.
"Bērni, pastāv divi migrācijas veidi. Ārējā migrācija, un.. kurš var nosaukt otru?"
Klusums.
"Labi, pieņemsim, ka tas notiek mūsu valstī. Kā to var saukt?"
Klusums.
"Lai tur vai kā. Rakstiet - ārvalstu un iekšējā migrācija."
"Nosauciet kādu iekšējās migrācijas veidu. Dana."
"Nu, lauki - pilsēta. Pilsēta - lauki."
"Jā, arī mazpilsēta - pilsēta. Kurš tad būs ceturtais veids, klase?"
".. dzīvokļu maiņa?"
Dziedāju kaut ko , nē, klaigāju. Dauzīju stīgas ģitārai un rēcu dīvainus vārdus.
Un, par sirds izmeklēšanu šodien.
Es esot īpaša piedzimusi. Ar vēl nedzimuša bērna sirds stiegru, kas vienmēr savu darbību beidz pēc dzimšanas, tā kustas tajā t.. kambarī, joprojām.
Lai tev jauks vakars.
